Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 6.maijā būs jāsacenšas pirmās kārtas uzvarētājam, opozīcijā esošo sociālistu kandidātam Fransuā Olandam, un viņa tuvākajam sāncensim, pašreizējam valsts vadītājam Nikolā Sarkozī, liecina daļējie oficiālie rezultāti, kas iegūti, apkopojot 19,5% balsu.
Pēc šiem datiem, Olands ieguvis 27,6% vēlētāju balsu, bet par Sarkozī balsojuši 26,5% vēlētāju.
Pārsteidzoši lielu atbalstu guvusi galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna, kas ierindojusies trešajā vietā ar aptuveni 19,8% balsu.
Sarkozī ir pirmais prezidents mūsdienu Francijas vēsturē, kas, atrodoties valsts vadītāja amatā, zaudējis vēlēšanu pirmajā kārtā, un visi viņa oponenti sarunās ar žurnālistiem jau steidz pasludināt viņa politiskās karjeras galu.
Domājams, ka pirms vēlēšanu otrās kārtas Sarkozī centīsies sev piesaistīt iespējami daudz galēji labējo vēlētāju.
Taču arī Nacionālās frontes dibinātājs, Marinas Lepēnas tēvs Žans Marī Lepēns, lai gan atteicies izpaust, par ko viņš pats gatavojas balsot otrajā kārtā, tomēr piebildis: "Manuprāt ar Sarkozī ir cauri".
Kreiso ekstrēmistu kandidātu Žanu Liku Melanšonu atbalstījuši gandrīz 10,6% vēlētāju, bet centriskās Demokrātiskās kustības līderi Fransuā Beirū - 9,2% vēlētāju.
Provizoriskie dati liecina, ka vēlētāju aktivitāte bijusi visai augsta, sasniedzot vismaz 80% no balsstiesīgo iedzīvotāju kopskaita. Tas ir mazāk nekā 2007.gada vēlēšanās, kurās piedalījās 84% vēlētāju, bet krietni vairāk nekā 2002.gadā, kad balsošanas iecirkņos ieradās tikai 72%