Francijas vēlētāju aktivitāte pārspēj prognozes

Francijas vēlētāji svētdien notiekošajās prezidenta vēlēšanās apmeklē balsošanas iecirkņus krietni aktīvāk, nekā prognozēts saskaņā ar sabiedriskās domas aptauju rezultātiem. Līdz pusdienlaikam savu izvēli jau bija veikuši 28,29% balsstiesīgo iedzīvotāju. Tas ir otrais augstākais prezidenta vēlēšanu aktivitātes rādītājs kopš 1981.gada.

Lai gan aktivitāte nesasniedz 2007.gada vēlēšanu dienas vidū fiksēto 31,21% līmeni, tomēr ir daudz augstāka nekā 2002.gadā, kad līdz šim laikam bija nobalsojuši tikai 21,41% vēlētāju.

Parīzē gan vēlētāji šoreiz ir pat nedaudz aktīvāki nekā 2007.gadā, un ziņu aģentūras AFP korespondenti pie balsošanas iecirkņiem novērojuši garas rindas, tomēr galvaspilsētas rādītāji atpaliek no vidējās aktivitātes valstī, sasniedzot tikai 21,68%.

Pirms pieciem gadiem, kad pašreizējais Elizejas pils saimnieks Nikolā Sarkozī sīvā cīņā sacentās par valsts vadītāja amatu ar sociālistu kandidāti Segolēnu Rojālu, vēlēšanās kopumā piedalījās gandrīz 74% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Pasaulē

Katru piektdienu Krievijas Tieslietu ministrija papildina savu tā saucamo ārvalstu aģentu sarakstu. Sarakstā iekļautie cilvēki automātiski tiek ieskaitīti valsts ienaidnieku kārtā – viņiem draud naudas sodi un pēc tam arī kriminālatbildība par to, ka viņi sociālajos tīklos nav norādījuši savu statusu vai arī nav iesnieguši, piemēram, valsts pieprasītos nepieciešamos ziņojumus par saiknēm ar ārzemēm. Par to, kā izpaužas šīs represijas un karš pret saviem pilsoņiem, informāciju apkopojuši ziņu platformas “www.currenttime.tv” žurnālisti.

Svarīgākais