Norvēģijas tiesā šodien notika ceturtā sēde tiesas procesā pret ekstrēmistu Andersu Bēringu Breiviku, vēsta Norvēģijas mediji.
Galvenais jautājums, ko izskatīja tiesa bija 2011. gada 22. jūlijā ekstrēmista sarīkotais sprādziens Oslo valdības kvartālā, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki.
Breivīks tiesā stāstīja, ka sākotnēji plānojis Oslo uzspridzināt trīs ar sprāgstvielām pildītas automašīnas, divas no tām novietojot pie karaļa pils un parlamenta ēkas, bet pēc tam šaut uz pilsētas iedzīvotājiem braucot ar motociklu.
Tomēr terorists plānu neīstenojis, jo izgatavot spridzekļus izrādījies daudz grūtāk, nekā viņš domājis. Tāpēc viņš nolēmis sarīkot tikai vienu sprādzienu, bet papildinājis uzbrukumu ar šaušanu Utejas salā.
Breivīks bija paredzējis, ka pēc sprādziena Oslo centrā viņam nāktos cīnīties, lai tiktu prom no notikuma vietas, novērtējot savas izdzīvošanas iespējas ar 5%.
Daudzi žurnālisti, kas atradās tiesas zālē stāsta, ka Breivīka uzvedība esot mainījusies, viņš ir mierīgāks. Ierodoties tiesā, Breivīks vairs nerādīja savu galēji labējo sveicienu, ar kādu ieradās tiesas zālē iepriekšējās dienās.
Pret sveicienu iebilduši upuru tuvinieki un cietušie, Breivīka advokāti par to informēja savu klientu.
Kā norāda Sky News žurnālists Turve Sorvāgs, Breivīks vairs nav tik agresīvi noskaņots un labprāt atbildot uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Vakar tiesā Breivīks atteicies atbildēt uz vairāk nekā 140 jautājumiem.
Tiesu arī interesējusi Breivīka dzīve un darbošanās dažus gadus pirms pagājušā gada sarīkotā slaktiņa.
Stāstot par savu dzīvi pēdējos piecos gados sākot no 2006.gada. Breivīks atklājis, ka uzņemts masonu ložā un kļuvis par Bahamu salās reģistrētas kompānijas īpašnieku, caur kuru arī īstenojis naudas atmazgāšanas operācijas. Naudu savukārt glabājis divos seifos, kas atradušies viņa mātes dzīvoklī. Dzīvot pie mātes viņš pārcēlies 2006. gadā ekonomisku apsvērumu dēļ, taču Breivīks norāda, ka tolaik atteicies no kontaktiem ar saviem paziņām, jo privātā dzīve nav bijusi viņa prioritāte.
Gadu apmēram 16 stundas diennaktī Breivīks spēlējis datorspēles "World of Warcraft" un „Call of Duty”. Viņš izmantojis spēli, lai iestudētu scenāriju saviem uzbrukumiem. Uzbrukumu plānošanu viņš esot sācis jau 2006. gadā, tomēr izmeklētājs apgalvo, ka tas noticis ne agrāk kā 2009. gadā.
„Es tikai spēlēju 16 stundas dienā. Spēlēju un gulēju, spēlēju un gulēju. Es gan nevisai mīlu visas šīs spēles, bet šī nebija slikta iespēja patrenēties,” klāstīja Breivīks.
Viņš stāstīja, ka pirms pastrādāta slaktiņa mācījies lietot šaujamieročus. 25 mācību stundās viņš mācījies kā šaut ar pistoli, bet četrās ar šauteni un sešās ar bisi.
Uz prokurora jautājumu par ieročiem, kuru Breivīks lietojis Ūtejas salā, viņš norādīja, ka devis tiem vārdus.
"Šauteni es nosaucu par Gungniru (skandināvu mitoloģijā tā sauc dieva Odina šķēpu), pistoli par Melniru (dieva Tora cirvis)," klāstīja Breivīks.
Kad prokurors tiesā jautājis par viņa saistību ar citām nacionālistu organizācijām, Breivīks lepni paziņojis, ka nevēlas iegāzt citus. Vienlaikus norādot, ka viņa Manifests 2083 tikai daļēji ir paša darbs. Apmēram 60% no visa uzrakstītā ir „copy paste”, norādīja Breivīks.
"Tās nav manas idejas, esmu vien citu domu īstenotājs. Es neesmu vienisprātis ar visu tur rakstīto, tie ir tikai apkopoti izvilkumi.
Manifests esot tapis no 2007. – 2009. gadam, bet atsevišķas lietas pievienotas vēlāk. „Sākumā tas bija sarakstīts uz 4500 lappusēm”, pauda Breivīks, ”tikai vēlāk tas tika samazināts līdz 1500 lappusēm. No trijām manifesta daļām - vēsture, ideoloģija un karš, tikai pēdējo es rakstīju patstāvīgi”.
Breivīks arī norādīja, ka „Manifests 2083” ir saistīts ar 1683. gada Vīnes kaujas, kurā kristieši pielika punktu Osmaņu impērijas iekarojumiem Eiropā, 400 gadi.
Vardarbība kā vienīgais iespējamais „demokrātijas problēmas” risināšanas veids viņam licies pareizs jau no 19 - 21 gadu vecuma.
Šodien tiesas procesā klātesošie ārsti norādījuši, ka pēc viņu rīcībā esošajiem materiāliem pirmās agresijas pazīmes Breivīkam konstatētas 2009. gadā.
Breivīks arī stāstījis, ka gribējis atkārtot 11. septembra notikumus ASV, tāpēc gatavojies uzspridzināt vienu bumbu ēkā, kurā noticis Norvēģijas Darba partijas kongress, otru uzspridzinot izdevuma Aftenposten redakciju, kā arī nošaut izdevniecības Dagsavisen darbiniekus, neizbēgtu arī telekompānija NRK.
Anderss Bērings-Breivīks apliecināja, ka Darba partijas jauniešu nometnē Ūteijas salā pērn jūlijā gribējis "nogalināt visus", nevis tikai 69 cilvēkus, turklāt viņš arī gribējis nocirst galvu bijušajai premjerministrei Grū Hārlemai Bruntlandei.
"Mērķis bija nogalināt visus," tiesai sacīja 33 gadus vecais ekstrēmists, atzīstot, ka sākotnējais plāns bijis sagūstīt Grū Hārlemu Bruntlandi, nocirst viņai galvu, bet ekspremjeres eksekūcijas video ievietot internetā.
"Es aizstāvu Ūteiju un to, ko es izdarīju, un es to darītu atkal," sacīja Bērings-Breivīks.
2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Tajā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 tika ievainoti. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem.
Ģērbies policista uniformā, Bērings-Breivīks vairāk nekā stundas laikā nošāva 69 cilvēkus, galvenokārt pārbiedētus pusaudžus, kas centās paglābties aukstajā ezera ūdenī. Vēl 67 cilvēki tika ievainoti.
Atbilstoši policijas liecībām tajā dienā uz salas bija 569 cilvēki.
Tomēr ekstrēmists uzsvēra, ka viņš "nav bērnu slepkava". Viņš bijis pie pārliecības, ka minimālais vecums dalībai nometnē bijuši 16 gadi, turklāt arī uzskatījis, ka nav "vēlams" nogalināt par 16 gadiem jaunākus.
"Todien Norvēģijā nebija labāku politisko mērķu," skaidroja Bērings-Breivīks, no jauna uzsverot, ka vairums cilvēku, kurus viņš nogalināja, jauniešu grupā bijuši "vadošās pozīcijās". Viņa skatījumā tie bijuši "B kategorijas" nodevēji.
Vaicāts, kā tas bijis - sarīkot slaktiņu, ekstrēmists atbildēja, ka "to izdarīt bija ārkārtīgi sarežģīti. Tas daudzējādā ziņā ir pretēji cilvēka dabai".
Norvēģijas un Eiropas varasiestādes piespiedušas viņu un citus "kaujinieciski noskaņotos nacionālistus" īstenot "operācijas ar šaujamieroču izmantošanu", jo sprāgstvielu iegūšanu tās padarījušas ārkārtīgi sarežģītu, skaidroja Bērings-Breivīks.
"Mēs uz to esam piespiesti, jo varasiestādes mums ir atņēmušas iespējas lietot spridzekļus," viņš sacīja.
"Ir vienkārši nospiest pogu. Daudz, daudz smagāk ir veikt ko tik barbarisku kā šaušanas operācija," viņš atzina tiesai.
Jau vēstīts, ka norvēģu labējais ekstrēmists Breiviks pirmdien stājās tiesas priekšā par jūlijā sarīkotajām slepkavībām.
Viņam draud 21 gads cietumā - turklāt šis soda mērs var tikt pagarināts bezgalīgi, kamēr vien viņš tiks uzskatīts par draudu sabiedrībai. Viņam var arī tikt piespriesta ārstēšanās slēgta tipa psihiatriskajā slimnīcā, iespējams, uz mūžu.
Bērings-Breivīks vēlas, lai viņu tiesā kā garīgi veselu un pieskaitāmu, lai viņa rīcība un manifests netiktu uzskatīti par vājprātīgā trakošanu.
Pieciem tiesnešiem, jūlijā pasludinot spriedumu, būs jāpieņem lēmums, vai Bērings-Breivīks ir pieskaitāms un spēj uzņemties atbildību par saviem darbiem.