Jauni favorīti uz Ēģiptes prezidenta amatu
Līdz Ēģiptes prezidenta vēlēšanām palicis tikai mazliet vairāk nekā mēnesis, taču priekšvēlēšanu kampaņa faktiski sākas no jauna.
Tas kļuvis skaidrs, kad prezidenta vēlēšanu komisija pēc apelāciju izskatīšanas nav mainījusi lēmumu no cīņas izslēgt 10 no 23 pretendentiem – arī visus trīs līdzšinējos vēlēšanu favorītus. Reuters vēsta, ka prezidenta vēlēšanu komisija, kas visu otrdienu veltīja kandidātu apelāciju izskatīšanai, nav mainījusi savu lēmumu, apstiprinot, ka desmit kandidāti no cīņas ir izslēgti. Viņu vidū ir gan bijušais Ēģiptes izlūkdienesta vadītājs un uz īsu brīdi viceprezidents Omars Suleimāns (viņš tiek uzskatīts par gāztā prezidenta Hosnī Mubāraka gvardes pārstāvi), gan Musulmaņu brālības kandidāts Hairats eš Šaters, gan salafītu partijas Al-Nur virzītais Hazems Abū Izmaīls. Pēc laikraksta Al-Masry al-Yom pagājušonedēļ publicētas aptaujas datiem, divi no šī trio bija vēlēšanu galvenie favorīti – par O. Suleimānu gatavojās balsot aptuveni 20,1% aptaujāto, bet H. Abū Izmaīlam bija aptuveni 11,7% atbalstītāju. Tiesa, vairāk nekā 38% ēģiptiešu paziņoja, ka līdz 23. maijam, kad sāksies vēlēšanas (tās notiks divas dienas), vēl ir pietiekami daudz laika un viņi vēl nav izlēmuši, par ko balsot.
«Tas ir ļoti nozīmīgs lēmums, jo no vēlēšanām tiek izslēgti vispretrunīgāk vērtētie kandidāti,» intervijā AFP uzsvēris Kairas universitātes politoloģijas profesors Mustafa Kamels es Sajeds. Gluži tāpat kā citi viņa kolēģi, viņš uzskata, ka trijotnes diskvalifikācija paver lielākās izredzes uz uzvaru vēlēšanās bijušajam Arābu līgas vadītājam Amram Musam un kādreizējam Musulmaņu brālības aktīvistam Abdelmoneimam Abul Fotuham. Ap pirmo no viņiem varētu saliedēties spēki, kuri uzskata, ka H. Mubāraka valdīšanas gadi nemaz nebija tik slikti, bet ap otro – gan mērenie, gan nedaudz radikālāk noskaņotie islāmisti. «Tas, ka no cīņas nācies izstāties vienīgajam salafītu kandidātam, gan vieš bažas, jo viņa elektorāts ir samērā agresīvs un neprognozējams,» piebildis politologs, atgādinot, ka H. Abū Izmaīla piekritēji jau paguvuši sarīkot protesta akciju pie vēlēšanu komisijas ēkas, tāpēc pastāv bažas, ka viņi varētu mēģināt izjaukt vēlēšanas, kurās nepiedalās šīs partijas pārstāvis.
AFP atgādina, ka triju politiķu kandidatūras noraidītas dažādu iemeslu dēļ. Visvienkāršākā esot situācija ar O. Suleimānu, kas nav spējis savākt pietiekamu skaitu savu atbalstītāju parakstu visās 15 valsts provincēs, kā to prasa likums. Tiesa, islāmisti, kuri dominē Ēģiptes jaunajā parlamentā, jau bija paspējuši pieņemt likumu, saskaņā ar kuru vēlēšanās aizliegtu kandidēt personām, kas ieņēmušās augstus amatus H. Mubāraka valdīšanas gados (tātad arī O. Suleimānam), taču šo likumu nav apstiprinājusi bruņoto spēku Augstākā padome, un tas oficiāli nav stājies spēkā.
H. eš Šatera izslēgšana no cīņas par prezidenta amatu savukārt saistīta ar to, ka viņš tikai pērn atbrīvots no ieslodzījuma – saskaņā ar likumu bijušie cietumnieki uz prezidenta amatu drīkst pretendēt tikai sešus gadus pēc soda izciešanas vai apžēlošanas. Pašlaik veiksmīgā biznesmeņa H. eš Šatera piekritēji gan norādījuši uz absurdo situāciju – par terorismu un naudas atmazgāšanu Musulmaņu brālības aktīvists tika ieslodzīts H. Mubāraka valdīšanas laikā, un pašreizējos apstākļos viņa atrašanās cietumā būtu drīzāk uzskatāma par plusu. Savukārt H. Abū Izmaīls kritis par vēl viena ne sevišķi izprotama likuma upuri – tas nosaka, ka par Ēģiptes prezidentu var kļūt cilvēks, kurš ne vien pats ir Ēģiptes pilsonis (tas būtu saprotami), bet arī kura vecāki un dzīvesbiedri ir Ēģiptes pilsoņi. H. Abū Izmaīla mātei ir arī ASV pilsonība, kas iegūta trimdas gados.
Salafītu kandidāta piekritēji norādījuši – radies iespaids, ka Ēģiptes struktūras, kurām formāli būtu jābūt neatkarīgām, nokļuvušas militāristu ietekmē un pilda to rīkojumus. Jāatgādina, ka pagājušajā nedēļā Kairas tiesa apturēja jaunizveidotās Konstitucionālās asamblejas darbību, uzskatot, ka tajā ir nepietiekami plaši pārstāvēti dažādie Ēģiptes sabiedrības slāņi. Asambleja gan tika izveidota stingrā saskaņā ar likumu, un, ņemot vērā, ka parlamentā Musulmaņu brālībai un ar to saistītajai partijai FJP ir gandrīz puse mandātu, bet Al-Nur gandrīz ceturtdaļa, nav pārsteigums, ka arī asamblejā dominēja islāmisti. Savukārt Ēģiptes politologi norādījuši, ka vilcināšanās ar konstitūcijas izstrādāšanu nav pieņemama, jo tagad ēģiptiešiem nāksies vēlēt prezidentu, pat nezinot, kādas pilnvaras tiks piešķirtas valsts vadītājam.