Norvēģijas ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks tiesā trešdien atbildot uz jautājumu par viņa iespējamajiem kontaktiem ar nacionālistu kaujiniekiem, prokuroriem cenšoties pierādīt, ka nekāds labējo ekstrēmistu tīkls Eiropā nemaz neeksistē paziņojis,ka ir saistīts ar citu Eiropas valstu nacionālistiem un veikt terora aktus Oslo un Ūtejas salā viņu iedvesmojuši serbu nacionālisti, vēsta The Guardian.
Ar vienu no tiem Breivīks iepazinies Libērijā 2002. gadā, serba vārdu viņš nosaukt atteicies, bet policija uzskata, ka tas ir bijušais speciālās nodaļas vadītājs Milorads Ulemeke. Pagaidām nav nekādu pierādījumu, ka abi patiešām būtu tikušies.
Kā otru "iedvesmotāju" Breivīks minējis grupējumu Al Qaeda, jo viņaprāt grupējums var kalpot par piemēru visiem Eiropas nacionālistiem.
Breivīks apgalvo, ka viņam bijuši kontakti arī ar nacionālistiski noskaņotiem kaujiniekiem Lielbritānijā, kā arī Libērijā. Savā manifestā viņš rakstījis par vairākiem sabiedrotajiem Londonā. Prokurorei uzdodot jautājumus par šo tēmu, Breivīks bieži kļuvis aizkaitināts.
Kad prokurore Breivīkam jautāja, kāpēc nacionālistiski noskaņoti kaujinieki vēlētos ar viņu dibināt kontaktus. Breivīks prokurorei atjautāja, kāds ir iemesls viņas "šādam spriešanas veidam",turpinot, ka prokurore vēloties radīt šaubas par to, ka kaujinieku tīkls pastāv, tāpēc aicināja viņu vairāk koncentrēties uz galveno, nevis viņa izsmiešanu.
Breivīks atkal uzsvēra, ka "Norvēģija ir norvēģiem un es esmu gatavs paciest tikai divus procentus imigrantu." Vienlaikus viņš arī piemetināja, ka Norvēģijā ir vēl divas ekstrēmistu šūniņas, kuras gatavas uzbrukt ienaidniekiem jebkurā brīdī.
"Es esmu tikai viens no daudzajiem nacionālistu kaujiniekiem Norvēģijā un Eiropā (..). Ja mūsu prasības netiks izpildītas, tas notiks atkal," paziņoja Bērings-Breivīks, norādot uz savu vēlmi, lai Norvēģijā valdošā Darba partija pieliek punktu iecietīgajai imigrācijas politikai.
Trešdienas tiesas sēdē galvenā uzmanība tika pievērsta Bēringa-Breivīka izteiktajiem apgalvojumiem, ka viņš pieder pie kaujinieciski noskaņota nacionālistu tīkla "Templiešu bruņinieki".
Bērings-Breivīks apgalvoja, ka viņš bijis klāt tīkla dibināšanā Londonā 2002.gadā kopā ar vēl trim nacionālistu kaujiniekiem .Londonas tikšanās mērķis bijis savest kopā visus nacionālistu kaujiniekus Eiropā, viņš piebilda.
Jāpiebilst, ka Norvēģijas prokurori uzskata Breivīka apgalvojumus par sabiedroto tīklu par izdomājumu.
Anderss Bērings-Breivīks paziņoja, ka tiesas procesam ir tikai divi iespējamie gala iznākumi - attaisnošana vai nāvessods.
«Šai lietai ir tikai divi likumīgi iznākumi. Attaisnošana vai nāvessods,» tiesai paziņoja apsūdzētais, vienlaikus gan atzīstot, ka ne viens no tiem nav reālistisks, jo viņš jau ir atzinies, ka veicis uzbrukumus, bet nāvessods Norvēģijā netiek piemērots.
Jau ziņots, ka ja Bērings-Breivīks tiks atzīts par pieskaitāmu, viņam draud 21 gads cietumā - turklāt šis soda mērs var tikt pagarināts bezgalīgi, kamēr vien viņš tiks uzskatīts par draudu sabiedrībai. Ja viņš tiks atzīts par garīgi nepieskaitāmu, viņam, visticamāk, tiks piespriesta ārstēšanās slēgta tipa psihiatriskajā slimnīcā, iespējams, uz mūžu.
Galu galā lēmums par to, vai Bērings-Breivīks ir pieskaitāms un spēj uzņemties atbildību par savu rīcību, būs jāpieņem pieciem tiesnešiem, jūlijā pasludinot spriedumu šajā lietā.
Pats apsūdzētais vēlas, lai viņu tiesā kā garīgi veselu un pieskaitāmu un viņa rīcība un manifests netiktu uzskatīti par vājprāta izpausmēm.
Pirmdien - tiesas prāvas pirmajā dienā - Bērings-Breivīks paziņoja, ka atzīst pastrādāto rīcību, bet neesot vainīgs un darījis to pašaizsardzības nolūkos.
«21 gada cietumsodu es uzskatu par smieklīgu sodu,» paziņoja Bērings-Breivīks, piebilstot, ka vēlētos nāvessodu, ja tiks atzīts par vainīgu.
«Es pieņemu nāvi. Es raudzījos uz 22.jūlija darbībām kā pašnāvnieka misiju. Es negaidīju, ka izdzīvošu,» paziņoja apsūdzētais.
Viņš arī paziņoja, ka uzskata par kauna lietu, ka viens no tiesnešiem atstādināts, jo dienu pēc 22.jūlija uzbrukumiem izteicies, ka vainīgais pelnījis nāvessodu.
Jau ziņots, ka otrdien no Bēringa-Breivīka lietas tika atstādināts tiesnesis Tomass Indrebo, jo atklājās, ka viņš izteicis aicinājumus masu slepkavam piespriest nāvessodu.
Atstādinātā Indrebo vietā stājās rezerves tiesnese Anne Elīsabete Vislefa.
Pirmajās divās prāvas dienās Bērings-Breivīks bija mierīgs un koncentrējies, skaidri liekot saprast, ka atkārtotu pagājušā gada slaktiņu, tomēr trešdien zaudēja savaldību.
2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā. Tajā dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 200 tika ievainoti. Pēc tam viņš devās uz Ūteijas salu, kur uzbruka valdošās Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnes dalībniekiem.
Ģērbies policista uniformā, Bērings-Breivīks vairāk nekā stundas laikā nošāva 69 cilvēkus, galvenokārt pārbiedētus pusaudžus, kas centās paglābties aukstajā ezera ūdenī. Vēl 67 cilvēki tika ievainoti.