Atzīstot, ka tieši viņš pagājušā gada 22. jūlijā Oslo un tās apkaimē noslepkavoja 77 cilvēkus un ievainoja vēl 151, norvēģu labējais radikālis Anderss Bērings-Breivīks atteicies atzīt sevi par vainīgu tiesas prāvā, kas vakar sākās Oslo.
Tiesas zālē viņš savus piekritējus sveicināja ar labējo grupējumu aprindās pazīstamu žestu, bet pēc tam pavēstīja, ka neatzīst tiesu par leģitīmu.
Tiesas zālē apsūdzētais tika ievests, saslēgts roku dzelžos, taču, līdzko tos noņēma, viņš ar labo roku piesita sev pie krūts, bet pēc tam roku ar savilktu dūri strauji izmeta uz augšu, sveicinot savus piekritējus, kuru tiesas zālē gan nav bijis pārāk daudz, vēsta BBC. Pats A. Bērings-Breivīks apgalvojis, ka tas ir viņa pārstāvētās organizācijas Tempļa ordeņa bruņinieki sveiciens, taču prokuratūra izmeklēšanas laikā nav atradusi pierādījumus šādas organizācijas pastāvēšanai un uzskata, ka apsūdzētais ir terorists – vienpatis, kurus Rietumu pasaulē nereti mēdz dēvēt par vientuļajiem vilkiem.
A. Bērings-Breivīks pārsteidzis tiesu, kad uz jautājumu par savu nodarbošanos paziņojis, ka viņš esot rakstnieks, kas pašlaik atrodas ieslodzījumā un strādā cietumā. Apsūdzētais arī nekavējoties izmantojis izdevību, lai pavēstītu, ka neatzīst tiesas leģitimitāti. «Es neatzīstu Norvēģijas tiesas. Jūs savu mandātu esat saņēmuši no politiskajām partijām, kuras atbalsta multikulturālismu, tāpēc es neuzskatu šo tiesu par leģitīmu,» viņa sacīto citē Reuters. A. Bērings-Breivīks arī izteicis personīgu neuzticību vienai no pieciem tiesnešiem – Venčai Elizabetei Arntcenai, apgalvojot, ka viņa ir tuva bijušās Norvēģijas premjeres un Leiboristu partijas līderes Grū Hārlemas Bruntlandes māsas draudzene. Jāatgādina, ka G. H. Bruntlande bijusi apsūdzētā mērķu sarakstā.
Prāvas pirmajā dienā lielāko daļu laika aizņēma apsūdzības nolasīšana – kamēr prokurore Inga Bejere Engha darīja tiesai zināmus apstākļus, kādos A. Bērings-Breivīks noslepkavoja katru no saviem upuriem, viņš pats nav izrādījis nekādas emocijas, vēsta AP. Pēc apsūdzību uzrādīšanas viņš paziņojis: «Es atzīstu savu rīcību, taču neatzīstu kriminālo vainu», piebilstot, ka esot rīkojies pašaizsardzības nolūkos, lai pasargātu Norvēģiju un Eiropu no «musulmaņu iebrukuma». Šodien tiesa sāks uzklausīt A. Bēringa-Breivīka liecības, un domājams, ka tas prasīs vismaz nedēļu. Interesanti, ka Norvēģijas televīzijas kanāls NHK, kas vakar translēja tiesas sēdi, nolēmis A. Bēringa-Breivīka liecības nepārraidīt, lai nedotu radikālim lieku tribīni savu uzskatu paušanai.