Plaisa, kas izveidojusies Etiopijas tuksnesī, var izveidoties par jaunu okeānu, vēsta LiveScience.com. Šo procesu pētniecība zinātniekiem ļauj iegūt datus par norisēm, kuru dēļ kontinenti dalās un attālinās viens no otra.
Plaisa tuksnesī parādījās 2005. gadā, un tā ir 50 kilometrus gara. Jau pirms četriem gadiem daži ģeologi izteica pieņēmumu, ka plaisa varētu būt sākums lielām izmaiņām Āfrikas kontinentā, un pašlaik izskatās, ka šie pieņēmumi apstiprināsies.
Starptautiskas zinātnieku komandas veiktajā pētījumā, kura rezultāti publicēti izvedumā Geophysical Research Letters, teikts, ka procesi, kuru dēļ veidojusies plaisa, ir tādi paši kā tie, kas notiek okeānu dzelmē. Šīs pašas norises veicina arī Sarkanās jūras dalīšanos uz pusēm.
Analizējot kopš 2005. gada iegūtos seismiskos datus, zinātnieki ir rekonstruējuši plaisas attīstību un secinājuši, ka 50 kilometru garumā plaisa atvērās dažu dienu laikā. Divu vulkānu izvirduma dēļ magma izspiedās plaisas vidū, un caurums zemē sāka izplesties abos virzienos.
„Šī pētījuma mērķis bija uzzināt, ka Etiopijā notiekošais līdzinās tam, kas notiek okeānu dzelmē, kur cilvēkiem ir teju neiespējami nokļūt,” stāsta zemes un vides zinātņu profesore Sindija Ebingere, kura piedalījās pētījumā. Okeānu dzelmē notiekošie procesi noteic kontinentu dalīšanos, un uz sauszemes kas tāds novērojams ļoti reti. „Mēs zinājām — ja to izdosies pierādīt, Etiopija mums kļūs par unikālu laboratoriju.”
Etiopijas ziemeļu daļas Afaras tuksnesī satiekas Āfrikas un Arābijas tektoniskās plātnes, kas viena no otras attālinās — tas notiek jau 300 miljonus gadu, un ik gadus tās attālinās par apmēram diviem centimetriem. Šī attālināšanās ir izveidojusi Afaras ieplaku un Sarkano jūru. Sagaidāms, ka miljons gadu laikā Sarkanā jūra savienoties ar jauno okeānu, kurš izveidosies ieplakā, tādējādi savienojoties ar Adenas līci Somālijas piekrastē.
Anfaras ieplaka aptver Etiopiju, Eritreju un Džibuti. Šajā reģionā ir sāls raktuves un aktīvi vulkāni — tā ir viena no viszemākajām un karstākajām vietām uz zemeslodes.