Šīs nedēļas sākumā darba vizītē Somiju apmeklēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Tās laikā notika vairākas tikšanās Lahti pašvaldībā, kuru laikā pārrunāti jautājumi, kas skar uzņēmējdarbības ietekmi uz reģionu attīstību.
Apskatot Lahti Tīro tehnoloģiju centru, E.Sprūdžs uzsvēra - tas ir spilgts piemērs tam, kā, sniedzot sākotnējo atbalsta ieguldījumu, var attīstīt jaunus uzņēmumus un produktus gan vietējam tirgum, gan arī eksportam. „Latvijā esam pieraduši pie biznesa inkubatoriem, kuros jaunām kompānijām dodam telpas un administratīvo atbalstu, bet finanšu atbalstu pamatā sniedzam projektu konkursu veidā, kur radošas idejas nokļūšana līdz rezultātam zināmā mērā ir laimes spēle. Savukārt Somijas piemērs parāda - sistemātiski palīdzot attīstīt perspektīvas idejas, tās var pārvēst komerciāli dzīvotspējīgos risinājumos”, sacīja ministrs. Mūsu valstij šādu pieredzi vajadzētu attīstīt novados, veidojot saikni starp reģionālajām universitātēm un komersantiem, tāpēc panākta arī konkrēta vienošanās par sadarbību šāda modeļa iedzīvināšanai Latvijā.
Tikšanās laikā ar Lahti pilsētas mēru Jirki Milivirtu (Jyrki Myllyvirta) tika diskutēts par pašvaldību lomu inovāciju sistēmu veidošanā. Šajā jomā Somijas pašvaldības spēlē aktīvu lomu ne tikai finansiāli, bet arī prioritāšu un satura veidošanas procesā. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka Latvijā steidzami nepieciešams inkubatoru darbību pacelt augstākā līmenī, būtiski paplašinot līdzšinējo telpu nodrošinājuma, administratora un grāmatvedības pakalpojumu paketi. Somijas zinātnes un biznesa parkos uzņēmējiem tiek dota iespēju attīstīt uzņēmējdarbības idejas līdz praktiskiem rezultātiem, tāpēc uz nozīmīgu valsts vai ES fondu finansējumu var pretendēt tikai tādi projekti, kas pierādījuši savu reālo, nevis teorētisko dzīvotspēju, kas īpaši svarīgi ir inovatīvo tehnoloģiju jomā.
E.Sprūdžs arī norāda - ņemot vērā Somijas sasniegumus reģionālās ekonomikas un pārvaldes attīstībā, nepieciešams apsvērt iespēju šos risinājumus izmantot Latvijas reģionālās politikas īstenošanā. Viens no tādiem varētu būt vietējo pašvaldību, reģionālo valsts pārvaldes iestāžu, augstskolu un nevalstisko organizāciju sadarbība reģionu attīstības mērķu formulēšanā un realizēšanā. Cits, ne mazāk nozīmīgs virziens - uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšanas sistēma, kurā vietējās pašvaldības un reģioni darbojas kā ekonomikas stimulēšanas līderi, veidojot vietējiem apstākļiem piemērotu biznesa vidi. „Lai motivētu mūsu pašvaldības aktīvāk iesaistīties vietējās uzņēmējdarbības veicināšanā, būtu jāizvērtē iespēja novirzīt daļu (Somijā tie ir 22,03% atskaitījumi no valsts nodokļa) no uzņēmumu ienākuma nodokļa pašvaldību budžetos. Tāpat, ņemot vērā Somijas pieredzi, Latvijā vajadzētu pakāpeniski virzīties uz pašvaldību lielāku fiskālo autonomiju, paredzot tām plašākas tiesības lemt par nodokļu likmēm un ļaujot pašām regulēt uzņēmējdarbības vidi savās teritorijās”, uzsver ministrs.
Somijas pašvaldību atbildības sajūta un rūpes par uzņēmējiem ir paraugs, kam līdzināties, tomēr šāds rezultāts nav sasniegts vienā dienā, un abpusēja uzticēšanās ir kā balva, kas jānopelna. Pašvaldības to uztver kā pašsaprotamu, tāpēc savās teritorijās aktīvi iesaistās zaļās ekonomikas, energoefektivitātes un vidi saudzējošu biznesa risinājumu izstrādē. Pat ja situācija mainītos un tās nesaņemtu daļu no savā teritorijā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa, aktivitāte uzņēmējdarbības vides izveidošanā un nodrošināšanā nemazinātos, jo biznesa paplašināšanās ir labākais apliecinājums tam, ka pašvaldības ir dzīvas un tām ir nākotne - tās attīstās, tajās rodas darbavietas un ir ekonomiski aktīvi iedzīvotāji.