Demisionējis Serbijas prezidents

Desmit mēnešus pirms pilnvaru termiņa beigām par savu demisiju paziņojis Serbijas prezidents Boriss Tadičs. Taču viņa atkāpšanās vērtējams kā taktisks solis, kas ļaus prezidenta vēlēšanas sarīkot 6. maijā, kad Serbijā tiks vēlēts parlaments, un dos lielākas izredzes uz uzvaru gan Demokrātiskajai partijai, gan tās līderim B. Tadičam, kurš jau paziņojis, ka vēlreiz izvirzīs savu kandidatūru.

«Saskaņā ar konstitūciju esmu nolēmis sava mandāta termiņu saīsināt, lai 6. maijā būtu iespējams sarīkot visu līmeņu vēlēšanas,»

Reuters citē B. Tadiča paziņojumu. Oficiālo demisijas pieprasījumu viņš parlamenta spīkerei Slavicai Džukičai-Dejanovičai plāno iesniegt šodien. Tieši spīkere izsludinās oficiālo prezidenta vēlēšanu datumu, turklāt pildīs valsts vadītāja pienākumus, līdz tiks inaugurēts vēlēšanās uzvarējušais kandidāts.

B. Tadičs vakar jau faktiski uzsācis priekšvēlēšanu kampaņu, vairākkārt atkārtojot, ka vēlēšanu apvienošana ļaus Serbijas budžetā ietaupīt ievērojamus līdzekļus. Viņš arī uzsvēris, ka Serbija turpinās ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā, taču nekādā gadījumā negatavojoties atzīt Kosovas neatkarību. Socioloģiskās aptaujas liecināja, ka parlamenta vēlēšanās Demokrātiskā partija zaudēs Serbijas Progresīvajai partijai, tomēr B. Tadiča lielā popularitāte varētu mobilizēt tās vēlētājus, turklāt cilvēki, kuri nobalsojuši par partijas kandidātu prezidenta vēlēšanās, iespējams, arī atbalstīs partiju parlamenta vēlēšanās, norādījuši politologi.

Belgradas radiostacija B92 prognozē, ka sīvākais sāncensis prezidenta vēlēšanās B. Tadičam būs Progresīvās partijas līderis Tomislavs Nikoličs, – 2008. gadā viņš balsošanas pirmajā kārtā saņēma vairāk balsu nekā B. Tadičs, taču zaudēja otrajā kārtā. Par gatavību piedalīties vēlēšanās paziņojis arī Serbijas iekšlietu ministrs, Sociālistiskās partijas līderis Ivica Dačičs, biznesmenis un bijušais premjers Milans Paničs un Voivodinas ungāru savienības līderis Ištvans Pastors. Diezgan negaidīti, ka nebalotēsies kustības Atjaunotne līderis, bijušais ārlietu ministrs Vuks Draškovičs, kurš aicinājis savus piekritējus balsot par Liberāldemokrātiskās partijas vadītāju Čedomiru Jovanoviču.

Svarīgākais