Turcijā tiesā 1980. gada puča vaininiekus
Vakar Ankarā sākusies tiesas prāva pret 1980. gada militārā apvērsuma rīkotājiem. Apsūdzības izvirzītas bijušajam armijas ģenerālštāba priekšniekam, vēlāk prezidentam, 94 gadus vecajam Kenanam Evrenam un bijušajam Gaisa kara spēku pavēlniekam, 87 gadus vecajam Tahsinam Sahinkaijam.
Ņemot vērā viņu vecumu un veselības stāvokli, apsūdzētajiem nebūs jāierodas tiesas zālē, un pat, ja viņiem piespriedīs prokuratūras pieprasīto mūža ieslodzījumu, domājams, ka tiesa aprobežosies ar mājas aresta noteikšanu, norāda politologi, uzsverot, ka prāva ir svarīga simboliskā ziņā.
«No laikmeta, kad apvērsumi tika uzskatīti par leģitīmiem, mēs ieejam laikmetā, kad pučisti tiek tiesāti. Šī lieta ir svarīga kā pārbaudījums Turcijas demokrātijas stabilitātei,» sarunā ar Reuters sacījis politisko notikumu komentētājs Orals Kalisars. Jāatgādina, ka XX gadsimta otrajā pusē Turcijas armija, aizbildinoties ar nepieciešamību garantēt stabilitāti un nepieļaut Mustafas Kemala Ataturka ieviestās valsts iekārtas sagraušanu, sarīkoja četrus apvērsumus. 1980. gada pučs bija viens no asiņainākajiem – pēc tā 50 cilvēku tika sodīti ar nāvi, militāristu trīs gadus ilgajā valdīšanas periodā tika apcietināti vairāk nekā 650 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 220 000 tiesāja speciāli izveidotie kara tribunāli.
Pučisti, kurus pēc Osmaņu impērijas parauga dēvēja par Pašā, aizliedza virkni partiju un sabiedrisko organizāciju, nopietni ierobežoja mediju brīvību. «Apvērsums novirzīja Turciju no demokrātijas ceļa, tika noteikti tiesību un brīvību ierobežojumi, kuru atskaņas mēs vēl pašlaik varam novērot Turcijā. Tiesas prāva dod svarīgu iespēju nosodīt milzīgos cilvēktiesību pārkāpumus, kas notika pēc puča – masu spīdzināšanas, ieslodzīto bojāeju,» uzsvērusi cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Human Rights Watch speciāliste Turcijas jautājumos Emma Sinklēra-Veba. Viņa akcentējusi, ka saskaņā ar pašreizējo Turcijas kriminālkodeksu šo noziegumu vaininiekus iespējams saukt pie atbildības par noziegumiem pret cilvēci.
AP atgādina, ka 1982. gadā pieņemtajā konstitūcijā tika ietverta imunitāte militāro apvērsumu rīkotājiem. Konstitūcijas punktu referendumā atcēla tikai 2010. gadā, kas deva iespēju šā gada janvārī izvirzīt apsūdzības puča organizētājiem. Kā prasītāji šajā lietā uzstājas ne tikai vairāki simti privātpersonu, kuru tuvinieki tika represēti apvērsuma laikā un īsi pēc tam, bet arī Turcijas valdība un gandrīz visas parlamentā pārstāvētās partijas. «Pēc militārajiem apvērsumiem Turcijā lielākās cietējas bija tieši valdības, kas leģitīmi pārstāvēja tautu,» valdības nostāju argumentējis premjerministrs Tajips Redžeps Erdogans.
K. Evrens, kurš Turcijas prezidenta pienākumus pildīja līdz pat 1989. gadam (1982. gadā, īsi pirms militāristi nodeva varu civilpersonu rokās, viņš uzvarēja vēlēšanās), turpina apgalvot, ka rīkojies pareizi. Viņš norādījis, ka pirms apvērsuma situācija Turcijā kļuvusi ļoti nestabila, – sadursmes starp kreisajiem un labējiem radikāļiem pāris mēnešu laikā prasījušas vismaz 5000 cilvēku dzīvības, aktīvu cīņu pret valdību izvērsusi Kurdistānas strādnieku partija (PKK). Turklāt pēc 1979. gada islāma revolūcijas Irānā arī Turcijā aktivizējušies radikālie musulmaņi. «Apvērsuma realizēšana nav noziegums. Saskaņā ar likumu noziegums ir tikai apvērsuma mēģinājums,» ar samērā interesantu apgalvojumu nācis klajā K. Evrens, uzsverot, ka viņu nav par ko tiesāt, jo pučs palīdzēja stabilizēt situāciju Turcijā. Jāpiebilst, ka pagājušajā vasarā viņš kādā intervijā izteicies, ka drīzāk izdarīs pašnāvību nekā stāsies tiesas priekšā. Šonedēļ gan K. Evrena advokāti minēja citus iemeslus, kādēļ viņš nevar sēsties uz apsūdzēto sola, – bijušais pučistu līderis nesen pārcietis zarnu operāciju, turklāt pagājušonedēļ salauzis roku.