Eiropieši ir pasaules lielākie dzērāji, kas gadā patērē vidēji 12,5 litrus tīra alkohola jeb vidēji trīs vīna glāzes dienā, liecina Eiropas Komisijas (EK) un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) jaunākais ziņojums.
Lai gan pasaules lielāko dzērāju tituls kopumā pienākas visai Eiropas Savienībai (ES), kur alkohola patēriņš ir gandrīz divreiz lielāks nekā vidēji pasaulē, pastāv lielas atšķirības reģionos. Atšķiras arī radītāji par to, cik bieži, kur un kad cilvēki dzer.
PVO Eiropas Reģionālā biroja vadītāja Zuzanna Jakaba norādīja, ka šis ES apšaubāmais sasniegums atstāj reālas sekas dzērāju veselībā, kā arī apkārtējo cilvēku un sabiedrības veselībā.
Aplūkojot situāciju reģionos, secināts, ka vislielākie dzērāji ES sastopami centrālajā austrumu un austrumu Eiropā, kur pieaugušais gadā patērē 14,5 litrus tīra alkohola.
Centrālajā rietumu un rietumu Eiropā šis rādītājs ir 11,4 litri, Dienvideiropā - 11,2 litri, bet Eiropas ziemeļos - 10,4 litri.
Tomēr, izvērtējot tā dēvētos riskantos alkohola patērēšanas paradumus - dzeršanu ārpus ēdienreizēm, alkohola lietošanu sabiedriskās vietās un neregulāru smagu piedzeršanos -, kopaina mainās.
Šajā kontekstā izceļas ziemeļu valstis ar 2,8 punktiem skalā, kur viens apzīmē mazāk kaitīgus alkohola lietošanas paradumus, bet pieci - ļoti kaitīgus.
Centrāleiropā un Austrumeiropā šis rādītājs tikai nedaudz pārsniedz 2,9 punktus, Rietumeiropā un Eiropas centrālajos rietumos - 1,5 punktus, bet Dienvideiropā - 1,1.
Ziņojumā arī norādīts, ka pastāv vairāk nekā 40 ar alkohola lietošanu saistītu slimību un veselības traucējumu un vēl vairāk problēmu, kas netieši saistītas ar dzeršanu, piemēram, ceļu satiksmes negadījumi, sirds slimības un saslimšana ar vēzi.
Ziņojumā secināts, ka ES teju 12% no 2004.gadā mirušajiem cilvēkiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem miruši alkohola dēļ.
Pasaules mērogā ik gadu no alkohola lietošanas mirst aptuveni 2,5 miljoni cilvēku, kas ir 3,8% no kopējā mirušo skaita.