Lietuvā notiek poļu protests; citā protesta akcijā prasīs atbrīvot Iekšlietu ministru

Lietuvas galvaspilsētas Viļņas centrā šodien, 17. martā, notiek protesta akcija, kurā mazākumtautību pārstāvji protestē pret pirms gada pieņemto Izglītības likumu, ziņo 15min.lt.

Lietuvas poļu skolu streika komitejas vadībā protestē pret Lietuvas izglītības likumu, kas nosaka, ka no 2013.gada gan lietuviešu, gan mazākumtautību skolu beidzējiem būs jākārto vienāds valsts valodas eksāmens.

Protestētāji tur rokās plakātus ar uzrakstiem "Aizstāvēsim nacionālo mazākumtautību izglītību Lietuvā" un "Stop -mazākumtautību izglītības iznīcināšanai."

Protesta akcijā, kas notiek pie Seima ēkas piedalās ap 3000 dalībnieku.

Paredzēts, ka protesta akcija notiks līdz pulksten 15.00

Lietuviešu filozofs, 1990.gada 11.marta Neatkarības akta parakstītājs Romualds Ozols iepriekš aicināja nedot atļauju šim pasākumam, atsaucoties uz informāciju, ka uz to autobusos gatavojas ierasties radikālu Polijas organizāciju pārstāvji no Varšavas. Pēc viņa teiktā, acīmredzot nav nejaušība, ka mītiņa rīkošanai izraudzīts tieši 17.marts - diena, kad 1938.gadā Polija izvirzīja Lietuvai ultimātu, kurā pieprasīja nodibināt ar to diplomātiskās attiecības un kuru Lietuva bija spiesta pieņemt, lai gan tas varētu tikt interpretēts kā Viļņas novada okupācijas akceptēšana.

Lietuvas poļu skolu streika komitejas koordinators Alberts Narvoišs piektdien preses konferencē paziņojis, ka protesta akcijā «nepiedalīsies nekādi grupējumi no ārvalstīm, nebūs nekādu nacionālistu».

Akciju atbalsta arī Lietuvas Izglītības darbinieku arodapvienība, kuras priekšsēdētājs Audrjus Jurgelevičs paudis viedokli, ka tā nav saistīta ar Polijas ultimāta gadskārtu, bet gan ar minētā likuma pieņemšanas gadadienu.

Arī Lietuvas policijas pārstāvji šodien norāda, ka viņiem nav informēcijas, ka Viļņas protestā varētu piedalīties arī ārvalstu dalībnieki.

Kopš pagājušā pavasara protesti pret Lietuvas izglītības likumu vairākkārt notikuši ne tikai Viļņā, bet arī Varšavā.

Kā šonedēļ izteicās EP deputāts, kādreizējais atjaunotās Lietuvas valsts parlamenta priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis, Lietuvas poļu mazākumtautības sūdzības par izglītības politiku Lietuvā nav pamatotas, jo Lietuvā izglītības situācija salīdzinājumā ar citām valstīm ir visnotaļ laba. Šā jautājuma eskalēšana ir politikas taisīšanas mehānisms un juku celšana sabiedrībā, uzskata Landsberģis.

Viļņā notiks arī akcija «Par Lietuvu! Par taisnīgumu!»

Šodien plkst. 15.00 Viļņā paredzēts vēl vien mītiņš par «Par Lietuvu! Par taisnīgumu!»

Turpinoties politiskajai spriedzei ap Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienesta (FNID) vadītāju sasteigto atlaišanu, vairākas sabiedriskās organizācijas protesta akcijā aicinās «izmēzt tiesībsargāšanas iestādes» un pieprasīs nodot atklātībai informāciju par amatpersonu kontaktiem ar noziedzīgajām struktūrām.

Mītiņa organizētāji ar pašvaldības norādīto akcijas sākšanās laiku plkst. 15.00 nav mierā un paziņojuši, ka savu protesta akciju sāks plkst.14.00, viņi arī izteikuši neapmierinātību ar ierādīto akcijas vietu pie Seima, kur atrodas autostāvvieta, kas šobrīd, kā jau pavasarī, esot visai dubļaina. Protesta akcija notikšot Neatkarības laukumā.

Protesta akcijas dalībnieki gatavojas vēlreiz pieprasīt veikt pārkārtojumus tiesiskās kārtības sistēmā, atbrīvot no amata ne tikai iekšlietu ministru Raimundu Palaiti, bet arī ģenerālprokuroru Darju Vali un viņa vietnieku Darju Raulušaiti, vienlaikus pieņemot atpakaļ ministra atlaisto Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienesta vadītāju Vitāliju Gaiļu un viņa vietnieku Vītautu Ģiržadu.

Akcijas dalībnieki mudinās Seima deputātus atlaist vairākus parlamenta vadības pārstāvjus, kā arī izveidot īpašu institūciju, kas izmeklētu lietuviešu diplomāta Vītauta Pocjūna mīklaino bojāeju Baltkrievijā 2006.gadā, tā dēvēto Kauņas pedofilijas lietu, kam bija tālejošas sekas, kā arī terorismā apsūdzētās Klaipēdas iedzīvotājas Egles Kusaites lietu.

Tiks aicināts arī nodrošināt parlamenta kontroli pār Valsts Drošības departamentu un Ģenerālprokuratūru.

Viens no pasākuma iniciatoriem, Seima deputāts Naglis Puteiķis, preses konferencē mudinājis medijus atcerēties Lietuvas atmodas kustības jeb Sajūža laikus un atbalstīt gaidāmo pilsonisko akciju.

«Aicinu visus Lietuvas medijus pārnākt mūsu pusē. Nestāviet Drošības departamenta, Viļņas apriņķa policijas, Viļņas pašvaldības administrācijas un iekšlietu ministra Palaiša pusē.

Ja mēs rīkojam mierīgu sacelšanos, lai atjaunotu taisnīgumu, pārnāciet mūsu pusē,» viņš piektdien sacījis preses konferencē.

Rīkotāji arī norādījuši, ka Iekšlietu ministrijas Policijas departaments «mēģinājis pārņemt iniciatīvu» un izplatījis medijiem nepareizu informāciju par pasākuma norises laiku, kas varētu maldināt daļu iespējamo dalībnieku. Viņuprāt, ar tik rupjiem paņēmieniem pret sabiedrību necīnās pat pašreizējā Krievijas valdība.

Kā prognozē rīkotāji, kuru vidū ir vairāki 1990.gada 11.marta Lietuvas Neatkarības akta parakstītāji un pazīstami sabiedriskie darbinieki, pilsoniskajā akcijā «Par Lietuvu! Par taisnīgumu!» varētu piedalīties 5000 līdz 7000 cilvēku.

Viena šāda akcija pie Lietuvas prezidenta pils Viļņā jau notika 22.februārī. Tās dalībnieki aicināja valsts varu atjaunot Lietuvā taisnīgumu un atmaskot partiju, ietekmīgu politiķu, tiesībsargāšanas iestāžu un drošības dienestu kontaktus ar ēnu biznesu.