Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins brīdinājis ES prezidējošo valsti Zviedriju, ka šoziem Krievijas gāzes patērētājiem Eiropas Savienībā atkal var rasties problēmas, jo Ukraina laikus nenorēķinās par saņemto gāzi.
Analītiķi gan neprognozē, ka jauns gāzes karš varētu sākties pirms 17. janvāra, kad Ukrainā notiks prezidenta vēlēšanas, taču, ja to rezultāts neapmierinās Kremli, problēmas ir iespējamas.
"Zviedrijas premjers Frēdriks Reinfelts un Krievijas premjers Vladimirs Putins šovakar telefonsarunā apsprieduši iespēju, ka Ukraina riskē laikus nenorēķināties par saņemto gāzi ar Krievijas kompāniju Gazprom," sacīts Reuters izplatītajā Zviedrijas valdības paziņojumā. Tajā norādīts, ka Stokholma cieši seko līdzi situācijai, lai nepieļautu, ka atkārtojas 2006. un 2009. gada ziemas notikumi, kad Krievijas un Ukrainas strīda dēļ uz laiku tika pārtraukts gāzes tranzīts uz Centrāleiropu un vairākās valstīs bija novērojams nopietns gāzes deficīts.
Reuters atgādina, ka jau pagājušonedēļ Krievijas prezidenta padomnieks ekonomiskajos jautājumos Arkādijs Dvorkovičs izteicies, ka ES kopīgi ar Krieviju vajadzētu izstrādāt mehānismus, kā risināt iespējamus konfliktus un, pats galvenais, nodrošināt laicīgus Ukrainas maksājumus. Krievijas aģentūra Interfax ziņo, ka V. Putins, brīdinot par iespējamām problēmām, kas saistītas ar Ukrainas nespēju norēķināties par gāzi, norādījis, ka šādu informāciju ieguvis no neoficiāliem avotiem Kijevā.
Jāatgādina, ka caur Ukrainas teritoriju ved galvenais Krievijas gāzes tranzīta maršruts un tā slēgšana draud ar nopietnām problēmām Slovākijai, Bulgārijai, Ungārijai un citām Eiropas valstīm. Reuters aptaujātie analītiķi gan uzskata, ka Maskava nav ieinteresēta destabilizēt situāciju pirms Ukrainas prezidenta vēlēšanām. Turklāt pēdējie paziņojumi liecina, ka Kremli neapmierinātu vienīgi pašreizējā prezidenta Viktora Juščenko uzvara, kas ir ļoti maz ticama, taču ar vēlēšanu favorītiem Viktoru Janukoviču un Jūliju Timošenko Maskava spētu vienoties.