Šogad Vācijā būs par vienām reģionālajām vēlēšanām vairāk, tātad – vēl viens valdošās koalīcijas popularitātes pārbaudījums. Tas kļuva zināms vakar, kad par atkāpšanos paziņoja ZiemeļreinasVestfālenes valdība, turklāt zīmīgi, ka šo krīzi veicināja valdošajā koalīcijā esošie Brīvie demokrāti, kuriem atbalsts turpina sarukt.
Federālās zemes mazākuma valdība, kurā sadarbojas sociāldemokrāti un zaļie, par demisiju paziņoja, kad Brīvie demokrāti bloķēja reģionālā budžeta pieņemšanu. Gaidāms, ka sociāldemokrātu pārstāve, līdzšinējā federālās zemes premjere Hannelore Krafta ārkārtas vēlēšanas izsludinās maijā, vēsta Deutsche Welle. Jāatgādina, ka šogad paredzētas vēlēšanas arī ŠlēsvigāHolšteinā un Zārā.
Vācijas politologi pauž pārliecību, ka ZiemeļreināVestfālenē, kas ir visapdzīvotākā no Vācijas federālajām zemēm (18 miljoni iedzīvotāju), valdošās koalīcijas pārstāvjiem – Kristīgajiem demokrātiem un Brīvajiem demokrātiem atkal nāksies samierināties ar zaudējumu. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka sociāldemokrāti varētu iegūt tikpat balsu, cik iepriekšējās vēlēšanās, bet zaļo panākumi varētu būt krietni lielāki – tāda ir pašreizējā tendence. Interesanti, ka ārkārtas vēlēšanu vaininieki Brīvie demokrāti riskē vispār zaudēt pārstāvniecību federālās zemes parlamentā.
Reuters atgādina, ka vēlēšanas ZiemeļreināVestfālenē ļoti bieži atstāj iespaidu arī uz federālo līmeni. 2010. gadā tieši pēc balsojuma šajā zemē A. Merkeles koalīcija zaudēja vairākumu Bundesrātā, bet 2005. gadā sociāldemokrātu sagrāve ZiemeļreināVestfālenē lika toreizējam kancleram Gerhardam Šrēderam izsludināt ārkārtas Bundestāga vēlēšanas, kuru rezultātā viņš savu posteni zaudēja tieši A. Merkelei. Vēl viens aspekts – Brīvie demokrāti, kuriem atbalsts krities līdz 4% līmenim, pēdējā laikā mēģina vairot savu popularitāti, sabotējot koalīcijas darbu. Klasisks piemērs tam bija šīs partijas ultimāts kanclerei attiecībā uz jaunā prezidenta kandidatūru, atgādina Deutsche Welle.