Norvēģijas policija ceturtdien atvainojās, ka pagājušā gada jūlijā nespēja ātrāk apturēt labējā ekstrēmista Andersa Bēringa-Breivīka īstenoto slaktiņu, kurā viņš nogalināja 77 cilvēkus, un atzina, ka policijas novēlotas rīcības dēļ gāja bojā cilvēki, ziņo Norvēģijas mediji.
«Norvēģijas policijas vārdā es gribu atvainoties, ka mēs neaizturējām Andersu Bēringu-Breivīku ātrāk,» teikts valsts policijas komisāra Ēisteina Mēlanna paziņojumā saistībā ar to, ka ir pabeigts ziņojums par policijas rīcību pagājušā gada 22.jūlijā Bēringa-Breivīka uzbrukumu laikā.
«Ir smagi apzināties, ka daudzas dzīvības varēja tikt glābtas, ja noziedznieks tiktu aizturēts ātrāk,» preses konferencē teica Mēlanns.
Ziņojumā atzīts, ka policijas darba organizācijā bijušas problēmas. "Policija veica savus pienākumus, cik ātri vien iespējams, ņemot vērā apstākļus", teikts ziņojumā.
Dienā, kad notika slaktiņš, esot bijušas problēmas ar sakariem, helikopters nav bijis gatavs, lai momentā policijas darbinieki varētu doties uz notikuma vietu salā. Arī liels skaits policijas darbinieku atradušies atvaļinājumā, skaidro Mēlanns.
Viņš atzina, ka policija būtu varējusi ierasties Utejas salā agrāk, ja vien policijas laiva nebūtu pārlādēta.
"Pilnīgi droši mēs varam teikt, ka policija nespēja tikt galā ar visiem šāda notikuma aspektiem parastā jūlija piektdienā," sacīja valsts policijas komisārs.
Utejas policijas vadītāja Sisele Hamere teikusi, ka policija "teorētiski" varēja ierasties salā 16 minūtes ātrāk, ja vien policijas darbības būtu koordinētas.
Jau ziņots, ka pērn 22.jūlijā Bērings- Breivīks sarīkoja divus teroraktus. Ekstrēmists atzīst, ka sarīkoja sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur ekstrēmists nogalināja 69 cilvēkus. Tomēr Bērings- Breivīks neuzskata, ka būtu pastrādājis noziegumu.
Bērings- Breivīks dažas stundas pirms uzbrukumu sākuma ievietojis internetā un izsūtījis pa elektronisko pastu Norvēģijas galēji labējiem politiķiem 1500 lappušu manifestu, kas daļēji ir viņa dienasgrāmata, un tas liecina, ka uzbrukumus viņš gatavojis vairākus gadus. Viņš sevi dēvē par krustnešu bruņinieku, kas cīnās pret «musulmaņu invāziju» Eiropā.
Bēringam- Breivīkam 7.martā prokuratūra nolasīja apsūdzības par terorakta un apzinātu cilvēku slepkavību īstenošanu, kas ir mēģinājums iebaidīt sabiedrību un pārkāpj galvenos sabiedrības funkcionēšanas pamatus.
Maksimālais sods, kas draud par šādām apsūdzībām, ir līdz pat 21 gadu ilgs ieslodzījums, lai gan šo termiņu var pagarināt, ja ekstrēmistu, kura uzbrukumos pērn jūlijā tika nogalināti 77 cilvēki, tiesa atzīs par bīstamu sabiedrībai.
Tomēr, ja Bērings- Breivīks tiks atzīts par psihiski neveselu, viņu var netiesāt, bet tad viņam tiks noteikta piespiedu ārstēšana psihiatriskās aprūpes iestādē.
Jau ziņots, ka Bēringa - Breivīka tiesas process notiks 16. aprīlī.