Sekojot citu Dienvidamerikas valstu piemēram, arī Brazīlijas prokuratūra uzsākusi pirmo prāvu, kas attiecas uz militārās diktatūras laikā pastrādātajiem noziegumiem. Oficiālas apsūdzības izvirzītas bijušajam armijas pulkvedim Sebastiano Kurio Rodrigesam de Mouram, kas septiņdesmitajos gados vadīja armijas apakšvienību, kura cīnījās pret komunistiski noskaņotajiem nemierniekiem.
Starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija Human Rights Watch paudusi gandarījumu par apsūdzībām un izteikusi cerību, ka Brazīlijas varasiestādes atcels 1979. gadā pieņemto likumu par amnestiju.
Pēc nepilnus trīs gadus ilgas izmeklēšanas, prokuratūra uzskatījusi, ka ir savākts pietiekami daudz pierādījumu, lai 77 gadus veco bijušo pulkvedi, kurš pirms vairākiem gadiem pildīja arī kongresmeņa pienākumus, sauktu pie atbildības par piecu cilvēku iespējamu noslepkavošanu, vēsta Reuters. 1974. gadā S. Kurio vadījis armijas vienību, kas cīnījusies pret komunistu kaujiniekiem Arasuaias reģionā. Kādas operācijas laikā pieci kaujinieki sagūstīti. Ir zināms, ka viņi nogādāti armijas bāzē, kur spīdzināti, taču par viņu tālāko likteni ziņu nav – oficiāli šie cilvēki tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Tieši šo apstākli viņu tuvinieki izmantojuši, lai Starpamerikas cilvēktiesību tiesā (IACHR) panāktu lēmumu par šīs lietas izmeklēšanu. Tiesa 2010. gadā nosprieda, ka 1979. gada amnestija attiecināma tikai uz jau pierādītiem noziegumiem, taču šajā gadījumā nekāda izmeklēšana nav veikta. Tagad S. Kurio draud no diviem līdz 40 gadiem ilgs cietumsods.
«Tās ir lieliskas ziņas ģimenēm, kas zaudējušas savus tuviniekus brutālajās represijās, kas tika uzsāktas pēc 1964. gada militārā apvērsuma. Ceturtdaļgadsimtu, kopš Brazīlijas pārejas uz demokrātiju, viņi gaidīja taisnības uzvaru,» AFP citē Human Right Watch Amerikas nodaļas izpilddirektora Hosē Migela Vivanso sacīto. Reuters atgādina, ka militārā diktatūra Brazīlijā pastāvēja no 1964. līdz 1985. gadam. Salīdzinājumā ar Čīli, Argentīnu vai Paragvaju situācija Brazīlijā gan bija krietni liberālāka. Lēš, ka diktatūras laikā bez vēsts pazuduši ne vairāk kā 475 režīma pretinieki, turklāt liela daļa no viņiem bijuši aktīvi prokomunistisko grupējumu kaujinieki. Interesanti, ka arī pašreizējā Brazīlijas prezidente Dima Rusefa pagājušā gadsimta sešdesmito gadu nogalē bija kāda marksistiska grupējuma locekle un vairākus gadus pavadījusi ieslodzījumā. Pagājušajā gadā prezidente atbalstīja tā saucamās Patiesības komisijas izveidi – tās uzdevums ir izmeklēt politiski motivētās cilvēku nolaupīšanas, slepkavības un spīdzināšanas, kas pastrādātas krietni ilgākā laika posmā – no 1946. līdz 1988. gadam. Komisija jau likusi saprast, ka drīzumā prokuratūrai tiks nodotas vēl vairākas lietas un pie atbildības tiks sauktas gan militārpersonas, gan civiliedzīvotāji.