Lībijas valdības amatpersonas asi kritizējušas ar naftu bagātā valsts austrumu reģiona jeb Kirēnaikas pasludināto plašāko autonomiju, norādot, ka tas ir solis valsts sašķelšanas virzienā, aiz kura stāv nenosauktas arābu valstis.
Politologi norāda, ka situācija, kurā austrumu reģions pieprasījis virzību uz Lībijas federālismu, izskaidrojama ar vājo centrālo valdību un to, ka dažādi grupējumi un ciltis, kas aktīvi līdzdarbojās Muammara Kadāfi režīma gāšanā, nevēlas atteikties no iegūtās varas.
Lēmumu par autonomijas pasludināšanu otrdien pieņēma aptuveni 3000 Bengāzi notikušās tautas sapulces dalībnieku – viņu vidū bija gan vietējo cilšu līderi, gan kaujinieku grupējumu vadītāji, norāda AP. Dokumentā, kura leģitimitāte ir samērā apšaubāma, uzsvērts, ka Kirēnaikas jeb Barkas reģiona iedzīvotāji neiestājas pret Lībijas teritoriālo vienotību vai pagaidu valdības (Nacionālās pārejas padomes – NTC) pilnvarām. «Reģiona izvēle ir federāla sistēma,» viņi norādījuši, atsaucoties uz teritoriālo sadalījumu, kas bija noteikts 1951. gada konstitūcijā un paredzēja, ka federālā Lībijas valsts sastāv no trim daļām – Kirēnaikas, Tripolitānijas un Fezanas.
AFP atgādina, ka iepriekš NTC vadītāji kategoriski nolieguši iespēju, ka Lībija varētu kļūt par federālu valsti, uzskatot, ka tas ir solis ceļā uz tās sašķelšanu. Otrdienas vakarā Tripolē sarīkotā preses konferencē Lībijas līderis Mustafa Abdels Džalils paziņoja, ka «austrumu separātistiem finansiālu un ideoloģisku palīdzību sniedz arābu valstis», gan atsakoties tās nosaukt. «Šodien notiekošais ir sazvērestības sākums pret mūsu valsti. Tas ir ļoti bīstams process, kas apdraud nacionālo vienotību,» viņš sacījis. Lībijas līderis arī piebildis, ka federālā sistēma neesot darba kārtībā, jo, «cīnoties pret Kadāfi, lībieši cīnījās par vienotu Lībiju». Arī premjerministrs Abdels Rahims al Kibs norādījis: «Mums nav nepieciešams federālisms, mēs virzāmies uz decentralizāciju un nevēlamies atgriezties 50 gadus tālā pagātnē.»
Bažas par Kirēnaikas reģiona plašāku autonomiju izskaidrojamas arī ar to, ka tieši Lībijas austrumos atrodas lielākā daļa valsts naftas atradņu. Reuters vēsta, ka naftas kompānijas, kas noslēgušas līgumus ar Lībijas pagaidu valdību, uztraucas, ka tagad nāksies uzsākt jaunas sarunas ar reģionālajām varas iestādēm, lai apstiprinātu šos kontraktus. Aģentūra AP gan uzsver, ka Bengāzi tautas sapulcē pieņemtajā dokumentā norādīts, ka reģions ir gatavs ārlietas, militārās lietas un naftas ieguves lietas atstāt Lībijas valdības pārziņā, pretendējot uz kontroli pār izglītības, drošības un tieslietu sistēmām, kā arī tiesībām izveidot savu parlamentu un pasludināt Bengāzi par Kirēnaikas galvaspilsētu. Zīmīgi, ka par reģiona pagaidu līderi sapulce ievēlējusi šeihu Ahmedu Zubairu al Senusi (M. Kadāfi gāztā karaļa Idrisa I radinieku, kurš iepriekšējā režīma valdīšanas laikā ilgus gadus pavadīja cietumā), kurš vienlaikus ir arī NTC loceklis. «Mēs negrasāmies atšķelties. Mēs esam šīs valsts daļa, taču vēlamies noteiktu pārvaldes sistēmu, lai spētu paši kontrolēt savas iekšlietas,» šeihs sacījis sarunā ar AFP, atgādinot, ka federālā sistēma ļoti veiksmīgi darbojas tādās valstīs kā Šveice, ASV un AAE. Gan viņš, gan viņa piekritēji uzsvēruši, ka nevēlas, lai Lībijas austrumu reģions atkal tiktu marginalizēts, kā tas noticis M. Kadāfi valdīšanas laikā. AP atgādina, ka tieši Bengāzi pagājušogad sākās sacelšanās, kas noveda pie iepriekšējā režīma gāšanas, taču reģiona iedzīvotāji uzskata, ka uzvaras laurus plūc citi. Tiek izteikta neapmierinātība gan ar to, ka Tripolē lielu ietekmi guvuši valsts rietumu pilsētu Zintanas un Misrātas bruņotie grupējumi, tāpat Kirēnaikas iedzīvotājus neapmierina fakts, ka Lībijas parlamenta vēlēšanās austrumu reģionam atvēlētas tikai 60 deputātu vietas, bet rietumiem – 102.
Reuters uzsver, ka situācija liecina par centrālās valdības vājumu. M. Kadāfi režīms 42 gadu laikā faktiski iznīcinājis visas valsts institūcijas, un pēc tā gāšanas varu savās rokās sagrābuši vietējie līderi. «Bengāzi pieņemtais paziņojums ir vērtējams kā cilvēku grupas, kas pieprasa plašu autonomiju, deklarācija, nevis pašas šīs autonomijas deklarēšana. Realitātē Lībija pašlaik sastāv no daudzām pilsētām un apgabaliem, kuriem de facto ir katram sava politika, un ļoti vājas centrālās valdības,» norādījis domnīcas Frontier direktors Alekss Vorens.