Kolumbijas kreiso nemiernieku grupējums FARC paziņojis, ka atteiksies no civiliedzīvotāju nolaupīšanām ar mērķi pieprasīt izpirkuma maksu un jau tuvākajā laikā atbrīvos visas militārpersonas un policistus, kuri atrodas grupējuma gūstā.
Paziņojumā, kuru Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki jeb FARC izplatījis ar interneta starpniecību, norādīts, ka cilvēku nolaupīšanas, kas tika praktizētas ar mērķi saņemt izpirkuma naudu un finansēt bruņoto cīņu pret valdību, vairs nesniedz gaidītos rezultātus. AP, atsaucoties uz Kolumbijas policiju, ziņo, ka pagājušā gada pirmajos 11 mēnešos FARC kaujinieki nolaupījuši 72 civiliedzīvotājus. Kopējais šādu gūstekņu skaits nav zināms, taču viņu varētu būt vairāki simti, turklāt daudzi civiliedzīvotāji, par kuriem nav samaksāta izpirkuma maksa, kaujinieku gūstā atrodas jau gadiem ilgi. «Mēs FARC paziņojumu vērtējam kā svarīgu un nepieciešamu soli pareizajā virzienā, taču ar to nepietiek,» Reuters citē Kolumbijas prezidenta Huana Manuela Santosa sacīto. Prezidents uzsvēris, ka no grupējuma tiek gaidīta ne tikai pilnīgi visu gūstekņu atbrīvošana, bet arī atteikšanās no uzbrukumiem valdības mērķiem. Šā mēneša sākumā FARC kaujinieki sarīkoja divas automašīnu eksplozijas, kurās gāja bojā 15 cilvēki un vēl 100 tika ievainoti. Bet pagājušā gada novembrī, kad Kolumbijas armija uzbruka vienai no kaujinieku nometnēm, viņi pirms atkāpšanās nogalināja četras militārpersonas, kas bija sagūstītas iepriekš.
Tomēr speciālisti ir pārliecināti, ka 1964. gadā izveidotā grupējuma spēks un ietekme pamazām samazinās. Kaut gan grupējuma rindās joprojām ir aptuveni 9000 kaujinieku, kopš 2008. gada miruši vai likvidēti jau pieci tā vadības jeb Centrālā sekretariāta pārstāvji. Kolumbijas Nacionālās universitātes eksperts Aleho Vargass sarunā ar AP gan vērsis uzmanību uz to, ka šā iemesla dēļ grupējums kļuvis decentralizētāks un daudzas kaujinieku vienības darbojas faktiski autonomi. «Mani māc bažas, vai tik fragmentētā organizācijā šādi lēmumi tiks izpildīti visos līmeņos,» viņš norādījis, atgādinot, ka pagājušā gada astoņdesmitajos gados uzsāktās miera sarunas ar FARC izjuka tieši tāpēc, ka atsevišķas vienības nepakļāvās pavēlei pārtraukt cilvēku nolaupīšanas.
Viktors Rikardo, kurš piedalījās vēl vienās neveiksmīgās miera sarunās 2002. gadā, intervijā Reuters norādījis, ka «FARC paziņojumu nepieciešams uztvert nopietni un analizēt, cik liela ir iespējamība, ka grupējumu izdosies inkorporēt demokrātiskā sistēmā». Līdzīgās domās ir arī prezidents H. M. Santoss, kurš devis rīkojumu sagatavot grozījumus valsts konstitūcijā, lai FARC līderiem piekāpšanās gadījumā būtu iespējams piespriest mazāk bargus sodus.