Eiropadomē diskutēs par ekonomisko situāciju Eiropā un fiskālo disciplīnu

Trešdien, 29.februārī, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis dodas uz Briseli, lai piedalītos Eiropadomē, kur galvenās diskusiju tēmas būs ekonomiskā situācija Eiropā, fiskālās integrācijas padziļināšana eirozonā, nodarbinātība. Sanāksmē 25 valstis, tostarp Latvija, arī parakstīs līgumu par fiskālo disciplīnu.

1.un 2.marta Eiropadomē tiks noslēgts Eiropas semestra pirmais posms. Tostarp dalībvalstis novērtēs konkrēto valstu progresu saskaņā ar paktu "Euro plus" un sniegs norādījumus kas jāiekļauj valstu reformu programmās. Īpaši Eiropadome pievērsīsies darba tirgus reformām, nodarbinātībai un konkurētspējai, kā arī apspriedīs gatavošanos gaidāmajiem G8 un G20 samitiem, kas notiks attiecīgi 2012.gada 19.-20.maijā, un 18.-19.jūnijā.

Parakstot Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, valstis apņemsies pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, veidot sabalansētu budžetu un tiekties uz budžetu ar pārpalikumu. Līguma mērķis ir noteikt stingrāku fiskālo disciplīnu eirozonā, kas kalpos par pamatu tās stabilitātes nodrošināšanai nākotnē. Pirms Eiropadomes Ministru prezidents piedalīsies tradicionāli rīkotajā Eiropas Tautas partijas (European People`s Party) samitā, kā arī Ziemeļu un Baltijas valstu (NB6) valdību vadītāju sanāksmē. Tajā tradicionāli tiks pārrunāti Eiropadomes darba kārtības jautājumi.

Vizītes laikā premjers arī atklās Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta un Latvijas Bankas semināru "ES palīdzība Latvijai maksājumu bilances jautājumos: panākumu pamats", kas norisināsies 1.martā. Tajā Latvijas un starptautiskie eksperti diskutēs par finanšu krīzes pārvarēšanu un tautsaimniecības pārmaiņu jautājumiem.

Pasaulē

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais