Vakar, 16.februārī Briselē notika Cogeca Prezidija sanāksme, kurā lauksaimnieku organizācijas panāca Baltijas valstīm nozīmīgu rezultātu, kas pēc ilgstošas cīņas, beidzot paredzēs izmaiņas dokumenta, Komisijas likumdošanas priekšlikumos par KLP nākotni pēc 2013.gada, 9.punktā, kurš nosaka tiešo maksājumu pārdali. Dokumenta 9.punktā tika panākts papildinājums, ka Eiropas Komisija (EK) virzās pareizajā virzienā attiecībā uz tiešo maksājumu pārdali, taču tās priekšlikums nozīmēs, ka maksājumu līmenis joprojām lielai daļai dalībvalstu būs ievērojami zemāks par Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, īpaši Baltijas valstīs.
Sanāksmē bija paredzēts šo dokumentu apstiprināt, taču 9.punkta redakcija Baltijas valstu organizācijām joprojām bija nepieņemama, jo attiecībā uz mums līdzšinējais Copa-Cogeca viedoklis par EK priekšlikumiem par tiešo maksājumu pārdali neuzsvēra Baltijas valstu nevienlīdzīgo situāciju.
"Baltijas valstīm šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo EK priekšlikums paredz, ka tiešo maksājumi līmenis uz 1 ha Baltijas valstīs 2020.gadā joprojām būs krietni mazāks nekā pārējās dalībvalstīs, tas nozīmē Latvijai 54% no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa uz 1 ha, Igaunijai- 59% Lietuvai - 66% . Tāpēc Baltijas valstis gribēja, lai 9.punkta redakcija tiek papildināta ar tekstu, ka 2020.gadā tiešo maksājumu līmenis būs krietni mazāks ar vārdiem "īpaši Baltijas valstīs". Pēc nelielām diskusijām un Baltijas valstu argumentācijas Cogeca Prezidija sanāksme vienbalsīgi apstiprināja šādu redakciju: "Komisija virzās pareizajā virzienā attiecībā uz tiešo maksājumu pārdali, taču tās priekšlikums nozīmēs, ka 2020.gadā vairākās dalībvalstīs hektāra maksājumu līmenis joprojām būs ievērojami zemāks par ES vidējo līmeni, īpaši Baltijas valstīs. Ir jānodrošina, ka pastāv godīga un vienlīdzīga attieksme pret visiem lauksaimniekiem, ņemot vērā atšķirības apstākļos," informēja LOSP vadošā eksperte, Ginta Jakobsone.
16.februāra pēcpusdienā notika arī Copa Prezidija sanāksme, kurā arī bija plānotas diskusijas par šo dokumentu un 9.punkta redakciju, jo šis dokuments ir Copa-Cogeca dokuments, līdz ar to arī Copa Prezidijā bija nepieciešama dokumenta apstiprināšana, tomēr dokumentu nepaspēja izskatīt, jo darba kārtībā bija plašas diskusijas par vides jautājumiem.
Copa Prezidija sanāksmē apstiprināja kompromisa variantu, ko ierosināja Polija un Baltijas valstis šis variants apmierināja, jo tika iekļautas Baltijas valstu intereses. Rezultātā dokumentā "COPA-COGECA sākotnējā reakcija uz Komisijas likumdošanas priekšlikumiem par KLP nākotni pēc 2013.gada" ir šāds punkts:
"Eiropas Komisijas priekšlikums par tiešo maksājumu sadali virzās pareizā virzienā. Tomēr šajā jautājumā nepieciešams turpināt sarunas tādēļ, ka vairākās dalībvalstīs hektāra maksājumu līmenis joprojām būs ievērojami zemāks par ES vidējo līmeni, īpaši Baltijas valstīs. Ir jānodrošina, ka pastāv godīga un vienlīdzīga attieksme pret visiem lauksaimniekiem, ņemot vērā atšķirības apstākļos."
Armands Krauze, LOSP valdes loceklis, lauksaimnieku pārstāvis Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejā: "Šajā dokumentā ir uzvērts Baltijas valstu stāvoklis ar zemajiem tiešajiem maksājumiem, tādēļ tas ir pirmais nozīmīgais Latvijas lauksaimnieku lobiju panākums COPA-COGECA, ko mēs sasniedzām ciešā sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem. Arī vecās ES dalībvalstis ir samierinājušās ar tiešo maksājumu izlīdzināšanu Baltijas valstīm un piekrita šai redakcijai."
Rezultātā visas 5 Latvijas organizācijas, kas ir Copa-Cogeca dalīborganizācijas (LOSP, LSA, LLKA, ZSA, LZF) kopā ar Baltijas valstu Copa-Cogeca dalīborganizācijām panāca tekstu, kas pauž Baltijas valstu intereses Copa-Cogeca dokumentā.
No Latvijas sanāksmē piedalījās LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone, kas pārstāv Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociāciju (LSA) un Latvijas Zemnieku federāciju (LZF); Zemnieku saeimas (ZSA) pārstāve Maira Dzelzkalēja; Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. COGECA ir dibināta 1959. gadā.
Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.
COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. COPA ir dibināta 1958. gadā.