Četrās Kosovas ziemeļu provincēs, kurās dzīvo galvenokārt serbi, vakar sākās referendums par pakļaušanos Kosovas oficiālajām varasiestādēm, turklāt nav šaubu, ka pārliecinošs vairākums serbu nobalsos pret.
Referendumu par nelikumīgu pasludinājusi Priština, arī Serbijas varasiestādes bija aicinājušas to nerīkot, jo neredz jēgu šādam balsojumam.
Radiostacija B92 atgādina, ka referenduma oficiālais jautājums skan: «Vai jūs atzīstat tā sauktās Kosovas Republikas varasiestādes?» Pavisam nodrukāti 35 000 balsošanas biļetenu, un vakarrīt Kosovas ziemeļos tika atvērti 82 balsošanas iecirkņi, stāstījis referenduma organizācijas komitejas pārstāvis Ļubomirs Radovičs. Viņš atzinis, ka slikto laika apstākļu dēļ balsotāju aktivitāte varētu būt mazāka par prognozēto, jo daudzviet Kosovas ziemeļos ceļi ir aizputināti un cilvēku pārvietošanās iespējas ierobežotas.
«Protams, ka es atnācu balsot, jo šī ir pirmā reize, kad cilvēkiem tiek oficiāli jautāts, vai viņi vēlas dzīvot Prištinas varasiestāžu pakļautībā. Es balsoju «nē» un domāju, ka visi Kosovas ziemeļu iedzīvotāji rīkojās tāpat,» sacījusi 74 gadus vecā Ļuba Saviča, kura bija viena no pirmajām, kas ieradās vēlēšanu iecirknī Kosovska Mitrovices pilsētā. Jāpiebilst, ka referendums tiek rīkots tikai pāris dienas pirms tam, kad Kosovā tiks atzīmēta ceturtā gadadiena kopš neatkarības pasludināšanas – to atzinušas 87 pasaules valstis.
Kaut gan Serbija nav atzinusi Kosovas neatkarību, tā mēģina panākt ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu, šim nolūkam cenšoties uzlabot attiecības ar oficiālo Prištinu. Tieši ar to izskaidrojama Belgradas varasiestāžu noraidošā attieksme pret tautiešu rīkoto referendumu. «Tas grauj uzticību mums un potenciālu sarunās ar starptautisko sabiedrību. Rezultāts ir iepriekš zināms, jo mēs visi esam pret Kosovas institūcijām – tad kāda jēga rīkot referendumu?» – jautājis Serbijas Kosovas lietu ministrs Gordans Bogdanovičs. Kosovas serbi gan Belgradas pozīciju vērtējuši kā nodevību – pagājušā gada nogalē gandrīz 20 000 Kosovas ziemeļu iedzīvotāju parakstīja lūgumu piešķirt viņiem Krievijas pilsonību. «Ja Belgrada nespēj vai nevēlas mūs aizstāvēt, varbūt to darīs Maskava,» toreiz paziņoja parakstu vākšanas aktīvisti.