Latvija atbalsta Eiropas Savienības (ES) austrumu dalībvalstu priekšlikumu ES plānam klimata izmaiņu apkarošanā, kas paredz, ka palīdzības sniegšana nabadzīgajām valstīm cīņā pret klimata izmaiņām veicama atbilstoši eiropiešu rīcībā esošajiem līdzekļiem.
Latvija atbalsta Polijas, Bulgārijas, Rumānijas, Lietuvas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas un Slovēnijas priekšlikumus par valsts brīvprātīgu dalību sākotnējā finansējuma fāzē no 2010.gada līdz 2012.gadam un maksājumu atbilstoši konkrētās valsts maksātspējai un radītā piesārņojuma apjomam.
Tāpat Latvija atbalsta mērķi Kopenhāgenā panākt globālo vienošanos par siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešu samazinājumu, jo ES jau tagad ir uzņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 20% līdz 2020.gadam.
Ja citas attīstītās valstis, tai skaitā ASV un Krievija, neuzņemas salīdzināmas saistības, tas negatīvi ietekmē Eiropas konkurētspēju globālajā tirgū, palielinot ražošanas izmaksas, bet vienlaikus arī nespēj novērst klimata pārmaiņas, jo ES izlaiž tikai nelielu daļu no pasaulē kopumā atmosfērā izlaistajām SEG. Lielākie piesārņotāji ir ASV un Ķīna.
Zinātnieki ir pierādījuši, ka ar attīstīto valstu emisiju samazināšanu vien nepietiks, būs nepieciešama rīcība arī no jaunattīstības valstu puses, jo to emisijas pēdējos gados strauji pieaug, piemēram, Ķīnas, Indijas, Brazīlijas, Meksikas radītās emisijas. Savukārt jaunattīstības valstis ir skaidri paudušas uzskatu, ka Kopenhāgenā nebūs vienošanās, ja attīstītās valstis tām nepiešķirs pietiekami lielu finansējumu klimata pārmaiņu novēršanas pasākumiem.
Latvija kopumā atbalsta nepieciešamību uzņemties taisnīgu līdzdalību finansiālā atbalsta sniegšanā kā daļu no globālas un visaptverošas vienošanās. Vienlaikus Latvija ir vērsusi uzmanību uz savām ierobežotajām iespējām finansiāli atbalstīt jaunattīstības valstis, jo Latvija atrodas smagā ekonomiskā situācijā. Latvijas interesēs ir panākt īpašu attieksmi pret dalībvalstīm ar īpašu situāciju, piemēram, kuras skar finanšu un ekonomiskā krīze, kurām ir ekonomiskās attīstības perspektīvas un līdzšinējais progress emisiju samazināšanā, tai skaitā pret Latviju.
Jau ziņots, ka ES dalībvalstu līderi piektdien panākuši kompromisu jautājumā par palīdzības sniegšanu jaunattīstības valstīm klimata izmaiņu ierobežošanā, taču nenosakot konkrētu bloka sniegtā finansiālā atbalsta summu.
ES līderi vienojušies, ka jaunattīstības valstīm līdz 2020.gadam ik gadu būs nepieciešama 100 miljardus eiro (70,2 miljardus latu) liela palīdzība, lai ierobežotu klimata izmaiņas un novērstu to izraisītās sekas. Tomēr dalībvalstu līderi tā arī nespēja panākt vienošanos par to, cik lielu daļu no šīs summas ir gatava segt ES, jo pastāv asas domstarpības starp Rietumeiropas un un Austrumeiropas valstīm.