Arajološas grupas jeb 9 Eiropas valstu prezidentu tikšanās laikā notika trīs paneļdiskusijas: „Eiropas spēks un intereses globālā kontekstā”, „Iecietība un diskriminācijas apkarošana” un „Eiropas Dienvidu kaimiņi”, kurās prezidenti apmainījās viedokļiem un pauda savu redzējumu par konkrētajām tēmām.
Runājot par finanšu sektora stabilitātes nozīmi Eiropā, Valsts prezidents Andris Bērziņš gan paneļdiskusijas laikā, gan pasākumu noslēdzošajā preses konferencē uzsvēra, ka finanšu sektora un banku sistēmas stabilitāte Eiropai šobrīd ir visbūtiskākais jautājums, kas jārisina nekavējoši: „Eiropas Centrālā banka ar šī brīža rīcību faktiski pērk laiku, bet tas Eiropas strukturālās problēmas neatrisina. Aptuveni pēc diviem gadiem mēs redzēsim krīzes reālos rezultātus. Ja mēs neko nemainīsim un nerīkosimies nekavējoši, tad Eiropa šo spēli var zaudēt.
Jautājumos par ES enerģētikas politiku, A.Bērziņš nāca klajā ar priekšlikumu apsvērt kopēju Eiropas enerģētikas politiku, lai visai Eiropai būtu viena institūcija, kas Eiropas vārdā runātu ar piegādātājiem un cenu visam Eiropas tirgum.
Otrās paneļdiskusijas laikā A.Bērziņš pateicās klātesošajiem prezidentiem par viņu pārstāvēto valstu sniegtu atbalstu Nila Muižnieka ievēlēšanā par Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāru. Runājot par izglītības lomu sabiedrības saliedētības veicināšanā, Latvijas Valsts prezidents atzina, ka Latvijā ir panākts labs līdzsvars ar mazākumtautību izglītības jomā. „Ja to mēģina izjaukt, tad problēmas ir acīmredzamas. Tā esam nonākuši pie referenduma par otru valsts valodu. Šis līdzsvars ir nozīmīgs, bet trausls,” piebilda A. Bērziņš.
Trešajā paneļdiskusijā par Eiropas dienvidu kaimiņiem Valsts prezidents uzsvēra, ka Eiropas valstīm ir iespēja palīdzēt jaunajiem režīmiem to veidošanās procesā. Latvijas pienesums varētu būt mūsu pieredze attīstot jaunas institūcijas un demokrātisko procesu.
Noslēguma preses konferencē Arajološas grupas dalībnieki pateicās Somijas prezidentei Tarjai Halonenenai par ieguldījumu gan šīs grupas darbībā, gan Eiropas Savienības un pasaules politikas procesu veidošanā. T.Halonena pateicās kolēģiem par saistošajām un atklātajām diskusijām, kā arī novēlēja veiksmīgu nākamo sanāksmi, kas 2013.gadā notiks Polijā.