Gan Haiti, gan starptautisko cilvēktiesību aizsardzības organizāciju sašutumu izraisījis izmeklēšanas tiesneša lēmums neapsūdzēt bijušo diktatoru Žanu Klodu Divaljē noziegumos pret cilvēci un citos cilvēktiesību pārkāpumos, bet aprobežoties ar apsūdzībām korupcijā.
Apelāciju plāno iesniegt ne tikai režīma upuri, bet arī pats Ž. K. Divaljē, kura advokāti atgādina, ka par korupciju bijušais diktators jau ir tiesāts.
Reuters atgādina, ka Ž. K. Divaljē ar iesauku Baby Doc pie varas Haiti nāca 1971. gadā, mantojot mūža prezidenta posteni no sava tēva – Fransuā Divaljē jeb Papa Doc. Kaut gan dēla ieviestais režīms bija mazliet liberālāks nekā tēva diktatūra, līdz 1986. gadam, kad Ž. K. Divaljē tika gāzts, cietumos tika noslepkavoti vai bez vēsts pazuda tūkstošiem opozicionāru, bet visos haitiešos nāves bailes iedvesa Nacionālās brīvprātīgo drošības milicijas (NSVM) kaujinieki, kas bija pazīstami ar iesauku Tonton Makuti. Pēc 25 trimdā, lielākoties Francijā, nodzīvotiem gadiem 60 gadu vecais Ž. K. Divaljē pagājušā gada sākumā negaidīti atgriezās dzimtenē, izsakot gatavību atsākt politisko karjeru. Haiti varasiestādes pieņēma lēmumu atsākt izmeklēšanu pret bijušo diktatoru, nosakot viņam gan pārvietošanās, gan politiskās aktivitātes ierobežojumus, kurus saskaņā ar vietējo mediju ziņām Ž. K. Divaljē gan regulāri pārkāpj.
Gandrīz gadu ilgā iepriekšējā izmeklēšana beigusies ar to, ka izmeklēšanas tiesnesis Kārvs Žans rekomendējis prokuratūrai apsūdzēt Ž. K. Divaljē tikai korupcijā un valsts līdzekļu izsaimniekošanā. Tiek uzskatīts, ka viņa valdīšanas gados no valsts kases izgaisuši no 300 līdz 800 miljoniem dolāru, vēsta AFP. Ja bijušais diktators tiks atzīts par vainīgu, viņam draud līdz pieciem gadiem ilgs cietumsods. Pagaidām gan ne tikai nav noteikts tiesas datums – nav arī zināms, vai tā vispār notiks, jo prokuratūrai ir tiesības arī neņemt vērā rekomendāciju un apsūdzības neizvirzīt. Taču vismaz uz laiku, kamēr šī lieta nebūs oficiāla izbeigta, Ž. K. Divaljē būs liegts nodarboties ar politisko darbību.
Tiesneša lēmums izraisījis plašu sašutuma vētru režīma upuru vidū, kuri ir neizpratnē, kādēļ Ž. K. Divaljē nav apsūdzēts par neskaitāmajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas pastrādāti viņa valdīšanas laikā – slepkavībām, izvarošanām, spīdzināšanām, cilvēku ieslodzīšanas cietumos bez tiesas un izmeklēšanas, vēsta Reuters. «Es neatradu nekādu juridisku pamatu, lai izvirzītu šādas apsūdzības,» sacījis tiesnesis, kuram tiek pārmests, ka viņš tā arī nav izskatījis vairāku desmitu režīma upuru iesniegtās prasības, apgalvojot, ka tās iesniegtas par vēlu vai arī nav pienācīgi noformētas. Režīma upuri jau piedraudējuši iesniegt apelāciju, bet, ja tas nelīdzēs, – vērsties Starpamerikas cilvēktiesību tiesā. Atbalstu šai prasībai paudušas gan tāda cilvēktiesību aizsardzības organizācija kā Human Rights Watch, gan ANO Cilvēktiesību komisariāts. «Mēs esam ļoti sarūgtināti par izmeklēšanas tiesneša lēmumu. Viņam būtu jāstājas tiesas priekšā par 15 gadu laikā pastrādātajiem nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas ir pietiekami labi dokumentēti,» norādījis šīs organizācijas pārstāvis Rūperts Kolvils.