Lai gan Krievija atdarījusi durvis plašam Austrumeiropas un Centrālāzijas valstu forumam par HIV/AIDS jautājumiem, kas šonedēļ notiek Maskavā, jau kārtējo reizi Krievija saņēmusi starptautisko organizāciju kritiku par bezdarbību, lai mazinātu HIV epidēmijas izplatību valstī.
Šonedēļ Maskavā turpinās plaša mēroga konference HIV/AIDS jautājumos. Pēc Krievijas valdības lēmuma Maskava jau trešo reizi uzņem pie sevis plašāko HIV/AIDS forumu Austrumeiropā un Centrālāzijā. Konference sākas trešdien un trīs dienas Maskavā 60 valstu pārstāvjispriež par HIV. Forums izsaucis plašu interesi starp politiķiem un sabiedrības pārstāvjiem, ārstiem, zinātniekiem un nevalstisko organizāciju aktīvistiem. Ja pirmajā konferencē piedalījās 1600 delegātu no 40 valstīm, šogad piedalās 2500 cilvēki no 60 valstīm, arī Latvijas. Forumu organizēšanā piedalās Krievijas Valsts dome, ANO HIV programma UNAIDS, Starptautiskā AIDS asociācija (IAS) un Globālais fonds cīņai ar AIDS, tuberkulozi un malāriju.
Konferences mērķis ir novērtēt HIV epidēmijas attīstības tempus ne tikai NVS valstīs, bet pasaulē kopumā, izvērtēt pret HIV pasākumu rezultātus un noteikt prioritāros mērķus, lai mazinātu HIV epidēmiju. Īpaša uzmanība konferencē tiek pievērsta epidēmijas prognozēšanai, vakcīnu, mikrobiocīdu un jaunu zāļu izstrādei, vīrusa izplatības mehānismu pētījumiem, kā arī profilaktisko pasākumu efektivitātei.
Krievija šajā forumā gatavojas īpaši palepoties ar saviem sasniegumiem cīņā ar HIV, viens no tiem – par HIV vakcīnas izstrādes programmu, ko no 2008. gada finansē valdība un kurai atvēlētais finansējums pārsniedz vienu miljardu rubļu.
Tajā pat laikā Krievija jau saņēmusi kritiku par to, ka tā tuvredzīgi un konsekventi neieklausās starptautiskās organizācijās par opiātus aizvietojošo programmu ieviešanu Krievijā. Šīs programmas – metadona vai buprenorfīna – domātas opiātus lietojošiem narkomāniem (galvenokārt heroīna), lai heroīnu aizvietotu ar metadonu, kas nerada narkotiku reibumu. Tā kā šīs programmas ir valsts apmaksātas, tad narkotiku lietotājiem nav vajadzības veikt nelegālas darbības, lai narkotikas iegūtas. Viens no šādu programmu mērķiem ir mazināt infekciju izplatību narkotiku lietotāju vidū.
Pētnieki un veselības aprūpes eksperti pieprasa paplašināt Krievijā profilaktiskās programmas, lai novērstu infekcijas izplatību starp intravenozo narkotiku lietotājiem. Eirāzijas kaitējuma mazināšanas tīkls, Starptautiskā AIDS asociācija (IAS) un Starptautiskā kaitējuma mazināšanas asociācija aicina Krievijas valdību nodrošināt narkotiku lietotājiem pieeju HIV profilakses programmām. Organizācijas ir ļoti noraizējušās, ka jaunais valdības plāns veselības jomā nesatur šādas profilaktiskas programmas, kā arī aicina piešķirt papildu finansējumu bezmaksas un anonīmām programmām, likvidēt juridiskos un administratīvos šķēršļus HIV profilakses programmu ieviešanai. Organizācijas arī aicina atteikties no likumiem, kas liedz Krievijā ieviest opiātus aizvietojošo programmu (metadona programmu) un pieeju sterilām šļircēm. Organizācijas ir noraizējušās, jo Krievijas valdība nav turējusi savu solījumu, ko tā deva iepriekšējā konferencē, - turpināt finansēt profilaktiskās programmas, kad galvenais naudas devējs – Globālais fonds – pārtrauks to darīt šā gada augustā. Finansējuma krīze novedusi pie programmu samazinājuma un pakalpojuma apturēšanas 10 reģionos.
Krievijā dzīvo apmēram miljons cilvēku ar HIV, no kuriem 80% ir jaunāki par 30 gadiem. Pēc starptautisko organizāciju aplēsēm, 1,85 miljoni Krievijas iedzīvotāju ir intravenozo narkotiku lietotāji, tas ir, 2% no iedzīvotāju skaita un ir augstākais rādītājs pasaulē. 64,5% jauno HIV inficēšanās gadījumu notiek tieši intravenozo narkotiku lietotāju vidū. „HIV/AIDS epidēmiju narkotiku lietotāju vidū Krievijā varēja novērst, ja ne valsts vadītāju nolaidība pagātnē un tagadnē,” norāda profesors Džerijs Stimsons, Starptautiskās kaitējuma mazināšanas asociācijas izpilddirektors, „šie šausminošie skaitļi ir ilgu bezdarbības un pretdarbības rezultāts no valdības puses. Tas nav nekas cits kā veselības aprūpes sistēmas krahs, un valdībai ir jāatzīst, ka HIV ierobežošana ir atkarīga no HIV izplatības starp narkotiku lietotājiem.”
Šļirču maiņas programmas Krievijā ir vāji attīstītas, valsts tās neatbalsta. Efektīva ārstēšana nav pieejama, nav anonīmu un bezmaksas programmu. Rehabilitācijas programmas sastopamas reti, bet aizvietojošā terapija Krievijā ir aizliegta ar likumu par narkotiku izplatību.
Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem, aizvietojošā terapija samazina HIV izplatību, vīrusa nodošanas risku, kā arī risku inficēties. Tāpat šī terapija samazina intravenozo narkotiku lietotāju skaitu.
Krievijas attiecīgās amatpersonas savukārt norāda, un arī forumā speciāla sesija ir veltīta tieši Krievijas nostājas izskaidrošanai, ka Krievijai šāda aizvietojošā terapija nav pieņemama. Krievijai ir stingra nostāja, ka narkotiku atkarība nav ārstējama ar citu narkotiku, proti, metadona, palīdzību.
Pašlaik Krievijā ir 501 tūkstoši HIV inficēto, gadā ir apmēram 50000 jaunu inficēšanās gadījumu. Visnelabvēlīgākā situācija izveidojusies Sanktpēterburgā, Sverdlovskas, Samāras, Maskavas, Irkutskas, Čeļabinskas un citos rajonos. 62% gadījumu ar HIV inficējas, intravenozi lietojot narkotikas, 34% - dzimumkontaktu ceļā. Pērn Krievijā miruši 12759 HIV inficētie.