Norvēģijas slaktiņa sarīkotājs labējais ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks izteicis telefoniskus draudus un teicis, ka sarīkos šaušanu uz Darba partijas jauniešu organizācijas biedriem jau dažus mēnešus pirms sarīkotā slaktiņa,ziņo Agence France-Presse.
Norvēģijas valdība 2011. gada martā saņēma telefoniskus draudus par valdošās Darba partijas jaunatnes organizācijas biedru slaktiņu pāris mēnešus, pirms Norvēģijas labējais ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks pērn 22.jūlijā divos teroraktos nogalināja 77 cilvēkus, bet policija par šiem draudiem netika informēta, piektdien vēstīja Norvēģijas sabiedriskā radiostacija NRK.
Kāds vīrietis, kura balss tonis atgādina Bēringa-Breivīka balsi zvanījs un brīdinājis par Darba partijas jauniešu organizācijas biedru apšaušanu,kā arī pieminējis kaut kādu manifestu.
Kā zināms Bērings - Breivīks dažas stundas pirms uzbrukumu sākuma ievietoja internetā un izsūtīja pa elektronisko pastu Norvēģijas galēji labējiem politiķiem 1500 lappušu manifestu, kas daļēji ir viņa dienasgrāmata, un tas liecina, ka uzbrukumus viņš gatavojis vairākus gadus.
Satraucošā satura dēļ sekretārs pierakstīja zvanītāja izteiktos draudus, zvanītāja vārdu, telefona numuru un zvana datumu, un rakstiski informējis vadību, taču policiju par draudiem neviens netika informējis, jo īsti nopietni tos neuztvēra, atzina Norvēģijas valdības centra darbinieki.
«Zvans nekad netika uztverts kā reāli draudi, bet vairāk kā izplūdusi un nesakarīga vāvuļošana,» skaidroja centra komunikāciju daļas vadītāja Margota Vogdāla, norādot, ka par zvanu policija tika informēta vien jau pēc uzbrukumiem, jo centrs uzskatīja, ka zvans varētu būt saistīts ar notiekošo.
Valdības dienestā norādīja, ka nav zināms, vai zvanītājs bija pats Bērings-Breivīks, bet zīmīte par šo zvanu atradās vienā no ēkām, kas cieta ekstrēmista sarīkotajā sprādzienā.
Savukārt laikraksts «Aftenposten» vēstīja, ka uzbrucējs zvanījis 2010.gada maijā vai jūnijā, lai iegūtu dažādu politisko partiju jaunatnes kustību pasākumu sarakstu.
Atsaucoties uz informāciju, ko policija ieguva no ministrijas amatpersonas, laikraksts vēstīja, ka Bērings - Breivīks nav saņēmis lūgto informāciju, jo ministrijai tādas vienkārši nav.
Novembra beigās tiesā iesniegtajā divu tiesas ekspertu slēdzienā teikts, ka 32 gadus vecajam Bēringam - Breivīkam laika gaitā attīstījusies paranoiskā šizofrēnija, kas ir garīgs stāvoklis, kurš mainīja viņa spriešanas spējas,tas varēja novest pie uzbrukumiem un ietekmēt viņu uzbrukumu laikā, ar šādu lēmumu paverot iespēju, ka par 77 cilvēku nogalināšanu apsūdzētais Bērings - Breivīks varētu nonākt nevis cietumā, bet psihiatriskās aprūpes iestādē.
Savukārt,ceturtdien uzbrukumos cietušo advokāti lūdza veikt jaunu psihiatrisko ekspertīzi Bēringam - Breivīkam.
Galīgo lēmumu par to, vai Bēringu - Breivīku var saukt pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem, pieņems tiesa, kas gan praktiski seko ekspertu secinājumiem.
14.novembrī tiesnesis nolēma vēl uz 12 nedēļām līdz 6.februārim pagarināt viņam noteikto drošības līdzekli apcietinājumu. Lietas izskatīšana pēc būtības tiesā sāksies 16.aprīlī
Bērings- Breivīks tiesā atzinās slaktiņa īstenošanā, tomēr savu vainu noliedza.
Jau ziņots, ka pāgājušā gada 22.jūlijā Bērings- Breivīks sarīkoja divus teroraktus. 32 gadus vecais ekstrēmists atzīst, ka sarīkoja sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur ekstrēmists nogalināja 69 cilvēkus.