Desmitiem tūkstoši Ungārijas iedzīvotāju pirmdienas vakarā piedalījās demonstrācijā, protestējot pret jaunās valsts konstitūcijas stāšanos spēkā – pēc viņu domām, šī konstitūcija vājina demokrātiskās institūcijas un stiprina tikai val došās labēji centriskās partijas Fidesz varu.
Ekonomiskajai situācijai Ungārijā pasliktinoties, neapmierinātība ar valdību aug, un Fidesz, kas kontrolē 68% deputātu mandātu parlamentā, saskaņā ar aptauju datiem pašlaik var rēķināties tikai ar 18% vēlētāju atbalstu.
Pie Budapeštas operas nama, kurā labējie centristi ar prezidentu Palu Šmitu un premjeru Viktoru Orbanu priekšgalā svinēja konstitūcijas stāšanos spēkā, bija pulcējušies gandrīz visu opozīcijā esošo partiju pārstāvji, sākot ar sociālistiem un beidzot ar bijušā premjera Ferenca Ģurčāņa vadītajiem demokrātiem, vēsta AFP. Pēc pašu demonstrācijas dalībnieku aplēsēm, uz protestiem bija pulcējušies aptuveni 100 000 cilvēku, tomēr Budapeštas policija demonstrantu skaitu lēš krietni pieticīgāk – ne vairāk kā 30 000 cilvēku. Plakātos protestētāji apspēlēja premjera V. Orbana vārdu, dēvējot viņu par «Viktatoru», bet valsti par «Orbanistānu», un solot, ka ar laiku Ungārija atkal kļūs par republiku – jaunajā konstitūcijā tās oficiālais nosaukums mainīts no «Ungārijas Republika» uz vienkārši «Ungārija».
Opozīcija atgādinājusi, ka jaunais valsts pamatlikums tiek kritizēts arī aiz Ungārijas robežām. Pret vairākiem tā pantiem, kas ierobežo Konstitucionālās tiesas un Centrālās bankas neatkarību, rada priekšnosacījumus mediju neatkarības ierobežošanai, dod pašlaik valdošajai partijai ievērojamas priekšrocības svarīgu amatu kontrolēšanā, iebildis gan Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, gan ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, gan virkne cilvēktiesību aizsardzības organizāciju ar Amnesty International priekšgalā. «Eiropa, piedod! Mums kauns, ka esam ungāri,» – ar šādu plakātu demonstrācijā piedalījās grupiņa jauniešu. Zīmīgi, ka jauno konstitūciju, kas, pēc speciālistu domām, vietām balansē uz nacionālisma robežas, atbalsta labējie radikāļi un agresīvo futbola fanu grupējumi, kas pirmdienas vakarā mēģināja izjaukt protesta demonstrāciju, vēsta Deutsche Welle. Ungārijas amatpersonas turpina aizstāvēt pamatlikumu, kas nomaina 1989. gadā, uzreiz pēc sociālisma sistēmas sabrukuma, pieņemto konstitūciju, uzsverot, ka visi aizrādījumi ir ņemti vērā. «Šī konstitūcija ir dzimusi plašu konsultāciju rezultātā, tās pamatā ir nacionālās un Eiropas vērtības,» uzsvēris prezidents P. Šmits.
Socioloģiskās aptaujas gan liecina, ka atbalsts Fidesz pēdējo mēnešu laikā ir dramatiski krities – tā iemesls ir ne tikai pieņemtie likumi, bet arī ekonomiskā situācija valstī. Labējie centristi tā arī nav spējuši kaut daļēji izpildīt priekšvēlēšanu kampaņas laikā doto solījumu radīt miljonu jaunu darba vietu. Kopš pagājušā gada oktobra par 20% krities forinta kurss attiecībā pret eiro – tas izraisījis daudzu kredītņēmēju (kredīti, protams, ņemti eiro valūtā) neapmierinātību. Valsts parādam pieaugot līdz 82,6% no iekšzemes kopprodukta, labēji centriskā valdība, kas vēl pagājušovasar lepni deklarēja, ka nezemosies Starptautiskā valūtas fonda priekšā, bijusi spiesta lūgt 15 līdz 20 miljardu eiro lielu aizdevumu, taču sarunas par tā saņemšanu iestrēgušas valdības pieņemto nedemokrātisko likumu dēļ.
«Ja valdība kopā ar demokrātiskajām vērtībām nebūtu sagrāvusi arī ekonomiku, niknums nebūtu tik liels. Taču tā sistemātiski sagrauj visu, kam vien ķeras klāt,» sarunā ar Deutsche Welle situāciju raksturojis kustības Solidaritāte līderis Šandors Šekelijs. Viņš norādījis, ka opozīcijai pašlaik ir laba iespēja kļūt par reālu politisko spēku. Tomēr socioloģisko aptauju dati liecina, ka ungāri vairs vispār nevēlas uzticēties partijām.
Fidesz atbalstītāju skaitam sarūkot līdz 18% no vēlētājiem, 54% paziņojuši, ka viņi neuzticas nevienai partijai. Tādēļ nav pārsteigums, ka, pēc BBC korespondenta novērojumiem, kopš pagājušā gada decembra Budapeštā teju ik dienu notiek kāda protesta akcija.