Merkele atkārtoti ievēlēta Vācijas kanclera amatā

Vācijas parlaments šodien Angelu Merkeli ievēlējis kanclera amatā uz otro termiņu un vēlāk paredzama viņas jaunās centriski labējās koalīcijas stāšanās pie vadības grožiem.

Septembrī notikušo parlamenta vēlēšanu rezultāti ļāva Merkeles konservatīvajiem (CDU/CSU) saglabāt varu un līdzšinējos neērtos koalīcijas partnerus - sociāldemokrātus (SPD) - nomainīt ar saviem tradicionālajiem partneriem - liberālajiem brīvajiem demokrātiem (FDP).

55 gadus vecā Merkele 2005.gadā kļuva par pirmo sievieti Vācijas kanclera amatā un ir vienīgais valsts līderis, kas audzis bijušajos komunistiskajos valsts austrumos.

Sestdien jaunā koalīcija iepazīstināja sabiedrību ar savas valdības programmu, kas cita starpā paredz pazemināt nodokļus par 24 miljardiem eiro (16,8 miljardiem latu), tādējādi izpelnoties zināmu atzinību no uzņēmēju aprindām.

Taču mediji, kas visumā līdz šim pauduši atbalstu 55 gadus vecajai Merkelei, nesaudzīgi sākuši plosīt jaunās koalīcijas programmu. No medijiem neatpaliek arī kreisā opozīcija un arodbiedrības.

"Pēc trim nedēļām koalīcijas sarunu nav iespējams sacīt maigāk - šis sākums ir izgāšanās gan no prioritāšu, gan no personāliju, gan no redzējuma viedokļa," atzīst žurnāla "Der Spiegel" politiskai komentētājs Kristofs Švenike.

Viņš norāda, ka Merkeles jaunais kabinets atgādinot politisku "Juras laikmeta parku", kas gatavojas īstenot atbilstošu politiku.

"Nav pilnīgi nekādas jauna sākuma sajūtas (..). Šķiet, ka atkal pamodušās figūras no [Helmūta] Kola laikmeta iežiem," žurnāla interneta vietnē publicētajā komentārā raksta Švenike.

Kols bija ilggadējs labēji centriskās koalīcijas vadītājs un atradās pie varas līdz 1998.gadam. Jaunajā Merkeles kabinetā būs vairāki ministri, kas strādājuši arī viņa valdībās.

Kritiķi norāda arī uz apstākli, ka bez pašas Merkeles jaunajā kabinetā nebūs neviena ministra, kas pārstāvētu savulaik komunistu pārvaldīto Vācijas austrumu daļu. Īpaši zīmīgi tas ir apstākļos, kad valsts gatavojas ar plašām svinībām atzīmēt 20.gadadienu kopš Berlīnes mūra krišanas, līdz kurai atlikusi tikai nedēļa.

Lai gan CDU/CSU pastāvīgi piesaukuši fiskālo disciplīnu, nākamais finanšu ministrs - ilggadējais Kola līdzgaitnieks Volfgangs Šeible - atzinis, ka nākamajos četros gados neesot cerību uz sabalansētu budžetu.

"Pietiekami ambiciozs [mērķis] ir noturēt [valsts] parādu pamatlikumā [noteiktajās] robežās," intervijā laikrakstam "Welt am Sonntag" norādījis Šeible, piesaucot Vācijas konstitūcijā noteiktos ikgadējā federālā parāda griestus - 35% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbildot uz jautājumu, vai sagaidīt sabalansētu budžetu būtu utopija, 67 gadus vecais politiķis sacīja: "Šajā [pilnvaru] termiņā, protams."

Līdzšinējais vicekanclers un ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, kurš tagad kļuvis par SPD Bundestāga frakcijas līderi, arī nosodījis Merkeles "graujošo falšstartu".

"Vācijas tautai nekas nekļūs labāk, bet viss kļūs nedrošāks un dārgāks," tajā pašā laikrakstā izteicies Šteinmeiers, kurš vēlēšanās bija galvenais Merkeles sāncensis, pretendējot uz kanclera krēslu.

Savukārt pakalpojumu sfērā strādājošo arodbiedrības "Verdi" līderis Franks Briske norādījis, ka jaunā valdība "peļņu stādījusi augstāk par vispārējo labumu".

Tajā pašā laikā FDP līderis Gvido Vestervelle, kurš jaunajā valdībā ieņems ārlietu ministra amatu, mēģinājis aizstāvēt koalīcijas programmu.

"Mēs izsludinām karu publisko līdzekļu izšķērdēšanai," FDP biedru sanāksmes laikā uzsvēra partijas līderis.

Neskatoties uz strauji augošo valsts parādu, kas sasniedzis 1,5 triljonus eiro, jaunā valdība gatavojas jau no 1.janvāra uzsākt nodokļu pazemināšanu, lai gan nav skaidra plāna, kā nodrošināt nodokļu ieņēmumus nepieciešamajā līmenī, izņemot cerības uz ekonomikas straujāku atdzīvošanos.

Jaunā valdība vēlas īstenot arī grūtībās nonākušās veselības aprūpes sistēmas reformu, taču tās detaļas vēl jāizstrādā šim nolūkam izveidotajā komitejā. Taču jau tagad paziņots, ka veselības apdrošināšanas iemaksas, kuras izdara darba devēji, tiks iesaldētas. Savukārt tas gandrīz viennozīmīgi tiek tulkots kā darba ņēmēju iemaksu neizbēgama paaugstināšana.

Darba devēju apvienības BDA līderis Dīters Hunds koalīcijas manifestu nosaucis par "labu kompasu nākamajiem gadiem", atzinīgi novērtējot ieceri samazināt uzņēmumu nodokļu nastu un iegrožot darbaspēka izmaksas.

Starptautisko attiecību jomā Vestervelle, kurš pazīstams kā aktīvs transatlantisko saišu atbalstītājs, nācis klajā ar aicinājumu aktīvi reaģēt uz ASV prezidenta Baraka Obamas pausto mērķi atbrīvot pasauli no kodolieročiem.

Taču viņš ierosinājis sākt ar to desmit līdz 20 ASV kodolraķešu aizvākšanu, kas vēl atrodas Vācijas teritorijā, un sagaidāms, ka nākamā Berlīnes ārlietu ministra iniciatīva varētu izsaukt jautājumus, kad Merkele nākamajā mēnesī apmeklēs Vašingtonu, kur viņai paredzēta uzruna Kongresā.

Savukārt vides aizstāvjus saniknojušas valdības ieceres palielināt finansējumu gēnu inženierijai un atteikties no 2000.gadā apstiprinātā plāna, kas paredz līdz 2020.gadam apturēt visu kodolspēkstaciju darbību.