Reaģējot uz Irānas draudiem jaunu sankciju gadījumā bloķēt Hormuza jūras šaurumu un līdz ar to arī naftas eksportu no Persijas līča valstīm, pasaules biržās vakar paaugstinājušās jēlnaftas cenas.
Lielākā daļa diplomātu un analītiķu gan šādu notikumu pavērsienu uzskata par maz ticamu, arī Irānas jūras kara flotes pavēlnieks vakar uzsvēris, ka tehniski Irānai šo blokādi realizēt ir vienkārši, taču pašlaik pēc tās nav īpašas vajadzības.
«Irānas bruņotajiem spēkiem būtu pavisam viegli slēgt Hormuza šaurumu – kā mēs mēdzam sacīt, tas būtu vienkāršāk nekā izdzert glāzi ūdens. Taču tas nav vajadzīgs, jo mēs jau tāpat kontrolējam Omānas līci,» intervijā Press TV sacījis Irānas jūras kara flotes virspavēlnieks Habibola Sajari. Pašlaik viņa vadībā Persijas līcī notiek desmit dienas ilgie Irānas kara flotes manevri Velayat90, kuru laikā, saskaņā ar neoficiālu informāciju, tiek modelēta arī aptuveni 7 kilometrus platā Hormuza šauruma slēgšana. AFP atgādina, ka caur šo šaurumu no tādām naftas eksportētājvalstīm kā Saūda Arābija, AAE, Bahreina, Kuveita un Katara tiek pārvadāts aptuveni 40% no naftas, kuru transportē ar tankkuģiem.
«Ja rietumvalstis pastiprinās savas sankcijas pret Irānu, caur Hormuza šaurumu netiks izvesta ne pile naftas. Ienaidnieki no saviem plāniem atteiksies tikai gadījumā, ja mēs viņiem ierādīsim viņu vietu,» sarunā ar aģentūru IRNA paziņojis Irānas viceprezidents Mohammads Reza Rahimi. Kaut gan Irānas ārlietu ministrija nekavējoties nākusi klajā ar precizējumu, ka vismaz pašlaik nekādi reāli priekšdarbi Hormuza šauruma bloķēšanai netiek veikti, biržu reakcija liecina, ka Irānas viceprezidenta draudi tiek uztverti samērā nopietni.
Reuters atgādina, ka kopš 8. novembra, kad Starptautiskā atomenerģētikas aģentūra (IAEA) publiskoja ziņojumu, kurā uzsvērts, ka Irāna nav atteikusies no kodolieroču izstrādāšanas plāniem, starptautiskā sabiedrība aktīvi apsver iespējas, kā piespiest Teherānu rēķināties ar tās viedokli. Stingrāku sankciju pieņemšana ANO Drošības padomē ir maz ticama, jo attiecīgas rezolūcijas bloķē gan Krievija, gan Ķīna. Taču scenārijs, ka janvārī naftas importa embargo pret Irānu varētu noteikt Eiropas Savienība, šķiet diezgan reāls. Par to aktīvi aģitē Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš šādam lēmumam guvis Lielbritānijas un vairāku citu valstu atbalstu. Tiesa, pret embargo pagaidām iebilst vairākas Eiropas dienvidu valstis, piemēram, Grieķija, kurai relatīvi lētās Irānas naftas iepirkšana ir izdevīga.
Speciālisti atzīst, ka M. R. Rahimi sacītais pirmām kārtām ir signāls Briselei un, protams, Vašingtonai, kuras spēkos, iespējams, ir atturēt ES līderus no strauju lēmumu pieņemšanas. Tomēr iespējamība, ka Irāna šos draudus realizēs, tiek vērtēta kā diezgan zema. «Man šķiet, ka Hormuza šauruma bloķēšana būtu Irānas režīma pašnāvība. Pat tās līdzšinējie draugi kļūs par ienaidniekiem,» uz katastrofālajām sekām, kādas varētu radīt šā plāna realizācija, sarunā ar Reuters norāda PFG Best Research analītiķis Fils Flinns.
Arī ASV Valsts departamenta pārstāvis Marks Toners uzsvēris, ka kareivīgie paziņojumi drīzāk uztverami kā Irānas iedzīvotājiem mērķētas propagandas solis, un Teherāna neriskēs izraisīt plašu konfliktu. Ja ES patiešām nolems atteikties no Irānas naftas (aptuveni 450 000 barelu dienā jeb 18% Irānas eksporta), daudz ticamāks ir scenārijs, ka Eiropas valstīm tiks piegādāta Saūda Arābijas nafta, bet Irāna savas eksporta jaudas pārorientēs uz Āzijas tirgiem, kur pašlaik dominē tieši Saūda Arābija. Neoficiāla informācija liecina, ka attiecīga vienošanās starp abu valstu valdībām jau panākta.