Krievijas galvaspilsētā Maskavā 24. decembrī notikušajos mītiņos vismaz 30 000 cilvēku pulcējās protesta akcijā pret Valsts domes vēlēšanu rezultātu falsificēšanu. Mītiņi notikuši bez starpgadījumiem un šoreiz nav arī aizturēto, kā tas bija 10. decembrī notikušajos mītiņos, ziņo aģentūra Itartass.
Mītiņš Maskavā Saharova laukumā pulcēja tūkstošiem cilvēku vēl pirms tā oficiālā sākuma. Turot rokās baltus gaisa balonus un plakātus ar uzrakstu «Par brīvām vēlēšanām», cilvēki pulcējās Saharova prospektā, kas simboliski nes padomju laika disidenta un Nobela Miera prēmijas laureāta Andreja Saharova vārdu.
Uzrunās mītiņa dalībniekiem tika asi kritizēts pašreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs, kā arī premjerministrs un prezidenta amata kandidāts Vladimirs Putins. Mītiņa dalībnieki skandēja "Krievija bez Putina", "Zaglis nedrīkst sēdēt Kremlī", politiķi un kultūras darbinieki uzrunā mītiņa dalībniekiem novēlēja Jauno gadu "bez Putina" un aicināja uz kampaņu "neielaidīsim Putinu Kremlī",”Ir jāaiziet "Kremļa punduriem" Putinam un prezidentam Dmitrijam Medvedevam un Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājam Vladimiram Čurovam. Kāds cits plakāts, kas slējās pār protestētāju galvām, vēstīja: «Mēs esam pamodušies, un tas ir tikai sākums.»
Daži protestētāji turēja plakātus, kas attēloja premjerministru Vladimiru Putinu, kuram galvā uzmaukts prezervatīvs, tādējādi izsmejot viņa sarkastisko piezīmi, ka demonstranti savu balto lentīšu dēļ atgādinot cīnītājus pret AIDS epidēmiju.
Uzrunās tika kritizēta korumpēta vara, kas nerēķinās ar iedzīvotāju interesēm, un pausta pārliecība, ka neapmierināto kustība ir plaša. Uz jautājumu, vai jūs vēlaties Putina atgriešanos prezidenta amatā, kuru no skatuves uzdeva rakstnieks Boriss Akuņins, mītiņa dalībnieki atbildēja ar skaļu: «Nē!». Izskanēja arī aicinājums veidot Nacionālās glābšanas komiteju, par kuras vadītāju sapulcējušies protestētāji atbalstīja Krievijā pazīstamo blogeri un korupcijas apkarotāju Alekseju Navaļniju.
Pats Navaļnijs mītiņa dalībniekus ironiski sveica, uzrunājot par "tīkla kāmīšiem" un "bandarlogiem", kā opozīciju un protestētājus nodēvējis Putins. Blogeris Aleksejs Navaļnijs, kurš izvirzījies par vienu no protestu kustības līderiem, savā runā paziņoja, ka uz nākamo mītiņu sapulcēšoties miljons cilvēku, lai pieprasītu jaunas parlamenta vēlēšanas.
«Es šeit redzu pietiekami daudz cilvēku, lai tūlīt ieņemtu Balto namu,» sacīja Navaļnijs. «Taču mēs esam miermīlīgi ļaudis, un mēs to nedarīsim, pagaidām. Mēs iziesim ielās, kamēr viņi mums neatdos to, kas ir mūsu. Nākamreiz mēs Maskavas ielās izvedīsim miljonu cilvēku,» atskanot demonstrantu gavilēm.Es nevienu nevēlos biedēt, taču es jums apsolu, ka nākamgad līderi mainīsies un vara piederēs tiem, kam tā pienākas. Vara piederēs tautai,» uzsvēra Navaļnijs.
Uz mītiņu bija ieradies arī nesen no finanšu ministra amata padzītais Aleksejs Kudrins, kurš brīdināja, ka Krievijai draud jauna revolūcija, ja starp Kremli un protestētājiem nesāksies dialogs.
«Nepieciešama platforma dialogam, citādi būs revolūcija, un mēs zaudēsim miermīlīgu pārmaiņu iespēju, kura mums ir šodien,» uzsvēra bijušais ministrs.
Televīzijas zvaigzne Ksenija Sobčaka savukārt uzsvēra, ka vara pieder tautai, un aicināja veidot masu kustību, kurai nebūtu vadoņa, bet kuras līderi būtu cienījami cilvēki, kas nav saistīti ar politiku. "Cīnīsimies nevis par varu, bet, lai ietekmētu varu," aicināja Sobčaka.
Mītiņa beigās opozīcijas pārstāvis Vladimirs Rižkovs nolasīja rezolūciju ar sešām prasībām. Akcijas dalībnieki pieprasa atbrīvot politieslodzītos, pārskatīt 4.decembrī notikušo Valsts domes vēlēšanu rezultātus, atbrīvot no amata Čurovu un izmeklēt viņa darbību, kā arī sodīt visus falsifikācija vainīgos. Tāpat protestētāju rezolūcijā pieprasīts reģistrēt visas opozīcijas partijas, padarīt likumus demokrātiskākus un sarīkot jaunas vēlēšanas, kuru norisi kontrolētu vēlētāju apvienības.
Mītiņā valdīja svētku gaisotne, un no skaļruņiem Saharova prospektā skanēja komunisma perioda leģendārā rokmūziķa Viktora Coja dziesma «Mēs vēlamies pārmaiņas».
Gatavojoties sestdienas protesta akcijai, varasiestādes īstenojušas stingrus drošības pasākumus, gar Saharova prospektu bija novietoti 40 autobusi ar policistiem masu nekārtību apspiešanai piemērotā bruņojumā.
Mītiņi notikuši arī citās Krievijas pilsētās – Vladivostokā, Habarovskā, Novosibirskā, Barnaulā, Krasnojarskā,Samārā, Ņižņijnovogorodā, Arhangeļskā, Brjanskā, Volgogradā, Rostovā pie Donas.
Protestu diena, tāpat kā 10.decembrī, iesākās ar mītiņu Vladivostokā, kurā piedalījās kāds 100 cilvēku, kas pieprasīja Putinu nodot tiesai. Nākamais no sestdien notikušajiem mītiņiem notika Novosibirskā, kur pulcējās ap 800 akcijas dalībnieku. Viņi gājienā devās pa vienu no pilsētas centrālajām ielām uz Pimenova laukumu. Gājiena dalībniekiem rookās bija transparenti ar uzrakstiem "Mums nozaga mūsu balsis", kā arī karogi ar uzrakstiem "Viskrievijas Komunistiskā boļševiku partija".
Akcijas notikušas arī Habarovskā un Tomskā. Organizatori lēš, ka gājienā "Par godīgām vēlēšanām" Habarovskā pulcējušies 300 cilvēki, kamēr iekšlietu struktūras ziņo par 40 dalībniekiem.Tomskā akcija pulcējusi aptuveni 1000 cilvēku. Mītiņi notikuši arī Stavropolē, Pjatigorskā un Budenovskā, kur pēc policijas sniegtās informācijas piedalījušies, Stavropolē - 130 cilvēki, Pjatigorskā – 100, bet Budjonovskā – 30 cilvēki. Tjumeņas galvenajā laukumā notikušajā mītiņā piedalījušies 800 cilvēki, bet Samāras opozīcijas rīkotajā akcijā netālu no vietējās valdības ēkas sapulcējušies 600 cilvēki. Krasnodarā mītiņu rīkoja Komunistiskās partijas, partijas "Jabloko" un "Taisnīgā Krievija" domes deputātu kandidāti. Šajā pasākumā sanākuši aptuveni apmēram 100 cilvēku taisnīgas vēlēšanas pieprasīja Oremburgā, kas atrodas netālu no robežas ar Kazahstānu.
Aptuveni 500 cilvēku pulcējās Čeļabiskā zem saukļa: «Šīs vēlēšanas bija farss. Mēs vēlamies godīgas vēlēšanas.» Barnaulā, kas atrodas Altaja novadā, notikuši divi mītiņi, no kuriem viens noslēdzies ar demonstrantu aizturēšanu. Sanktpēterburgā notikušajā mītiņā pulcējušies vairāk kā divarpus tūkstoši cilvēku. Arī Parīzē, Tokijā un citās ārzemju pilsētās pie Krievijas vēstniecībām notikuši mītiņi
Mītiņu dalībnieki pieprasa atbrīvot politieslodzītos, rīkot jaunas vēlēšanās un atbrīvot no amata centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Vladimiru Čurovu. Savukārt , vairākās Krievijas pilsētās vienlaikus notikuši arī mītiņi, kuros izteikts atbalsts Vladimiram Putinam un partijai „Vienotā Krievija”.
Negaidīti lielais protestētāju skaits, kādu Krievija nav pieredzējusi kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, šķiet, Kremli pārsteidzis nesagatavotu, un, cenšoties rast izeju no situācijas, varasiestādes paziņojušas par ierobežotu politisko reformu īstenošanu.
Taču protestētāji šo piekāpšanos noraida kā nepietiekamu, un pieprasa viltoto vēlēšanu rezultātu anulēšanu un jaunu vēlēšanu sarīkošanu.
Brīdi pirms protestu akcijas sākuma Cilvēktiesību padome, kas darbojas kā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva konsultatīvais orgāns, atzinusi, ka daudzie pārkāpumi parlamenta vēlēšanu laikā diskreditējuši likumdevēju sapulci, un aicinājusi atcelt no amata centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju, kā arī rīkot jaunas vēlēšanas.
«Daudzie ziņojumi par biļetenu aizvietošanu, balsu skaitīšanas rezultātu protokolu pārrakstīšanu, nepamatotu novērotāju un žurnālistu padzīšanu [no vēlēšanu iecirkņiem], fotografēšanas un video uzņemšanas aizliegumiem un citiem vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, kā arī neizskaidrojamie vēlēšanu statistikas paradoksi noveduši pie masveida neticības balsošanas rezultātiem,» teikts padomes paziņojumā.
«Tas politiski un morāli diskreditē vēlēšanu sistēmu un parlamenta apakšpalātu,
kas izveidota uz tās pamata, un rada reālus draudus Krievijas valstij,» norādījusi konsultatīvā padome.
Negaidīti asā tonī ieturētajā dokumentā padomes locekļi pieprasījuši arī Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vladimira Čurkova atkāpšanos, kā arī norādījuši, ka līdz martā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām jāatbrīvo visi vietējo vēlēšanu komisiju darbinieki, kas bijuši iesaistīti pārkāpumos.
Padome arī uzsvērusi, ka nepieciešams izstrādāt jaunu vēlēšanu likumu, lai būtu iespējams sarīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
Tikmēr viens no opozīcijas līderiem Boriss Ņemcovs žurnālistiem paziņojis, ka nākamā masu protesta akcija tiks rīkota 2012.gada februārī.
Jau ziņots, ka 4.decembra Valsts domes vēlēšanās partija "Vienotā Krievija" uzvarēja, iegūstot 49,3% vēlētāju atbalstu, tomēr Valsts domē partija zaudēja 77 vietas. Opozīcija norāda, ka arī šis rezultāts ir panākts ar krāpšanos un reālais atbalsts Putinam un viņa partijai ir krietni vien mazāks.
Par vēlēšanu norises pārkāpumiem ziņoja ne tikai starptautiskie un vietējie vēlēšanu novērotāji un opozīcijas aktīvisti, bet arī Valsts domē iekļuvušās Komunistiskās partijas un "Taisnīgās Krievijas" līderi Genadijs Zjuganovs un Sergejs Mironovs. Zjuganovs pavēstīja, ka "Vienotā Krievija" sev pieskaitījusi par 15% vairāk balsu, nekā bija patiesībā, solot izmeklēt vēlēšanu rezultātus visos reģionos. Savukārt Mironovs paziņoja, ka vislielākā krāpšanās notikusi Sanktpēterburgā.
10.decembrī Krievijas pilsētās notika plašas protesta akcijas, kurās piedalījušies ap 80000 dalībnieku, tai skaitā Maskavas Bolotnoje laukumā ap 50 000 dalībnieku.