Pēdējā nedēļa Kazahstānā bijusi notikumiem bagāta – atzīmēta 20. gadadiena kopš neatkarības pasludināšanas, oficiāli sākusies priekšvēlēšanu kampaņa pirms nākamā gada 15. janvārī paredzētajām parlamenta (Mažilisa) vēlēšanām, taču šos notikumus lielā mērā aizēnojušas nekārtības Manghistau apgabalā, kas, saskaņā ar oficiālām ziņām, prasījušas vismaz 14 cilvēku dzīvības.
Pašlaik situācija Žanaezenas pilsētā normalizējoties un nav nekādu liecību, ka nemieri varētu pārsviesties uz citiem valsts reģioniem.
Situācija normalizējas
Kaut gan atsevišķos medijos 16. decembra notikumi Žanaezenā jau salīdzināti gan ar arābu pavasari (šo terminu mīl lietot Rietumu prese), gan krāsainajām revolūcijām (bubulis, ar ko baida Krievijas polittehnologi), realitātei atbilstošāks liekas Maskavas Valsts universitātes politologa Alekseja Vlasova viedoklis. Sarunā ar RIA Novosti viņš norāda, ka konfliktu izprovocējusi biznesa struktūru vadītāju augstprātīgā rīcība un aizmiršana par biznesa sociālo atbildību, kā arī vietējo varas iestāžu novēlotā un nolaidīgā rīcība.
Jāatgādina, ka kompānijas Ozenmunaigaz darbinieku streiks ilga jau vairāk nekā pusgadu – pēc Gazeta.ru ziņām, strādnieku lielāko sašutumu izraisīja fakts, ka šīs struktūras vadība atskaitēs, kas tika sūtītas augstākai priekšniecībai, norādīja vienu summu, kas tiek maksāta darbiniekiem, bet realitātē maksāja mazāk. Savukārt vietējo varas iestāžu lēmums rīkot Kazahstānas neatkarības 20. gadadienas svinīgos pasākumus tieši tajā pilsētas laukumā, kur pulcējās streikotāji, citādi kā par neapdomīgu nav nosaucams.
Izmeklēšana, lai noskaidrotu, kas vainojams sadursmēs (cirkulē baumas par kādu trešo spēku), vēl turpinās, taču par pilsētai nodarītajiem postījumiem liecina kaut vai fakts, ka šonedēļ Kazahstānas valdība piešķīrusi 1,2 miljardus tenge (aptuveni 8 miljonus dolāru) to novēršanai. Saskaņā ar prezidenta Nursultana Nazarbajeva rīkojumu līdz 5. janvārim Žanaezenā noteikts ārkārtas stāvoklis un komandanta stunda, taču pastāv diezgan liela varbūtība, ka šie ārkārtas pasākumi tiks atcelti agrāk.
Astanā svin svētkus
Nemieri Žanaezenā un dažās citās Kazahstānas rietumu pilsētās krasi disonē ar to atmosfēru, kādu Neatkarīgā svētku dienās novēroja galvaspilsētā Astanā. Svinīgas sanāksmes un koncerti, kārtējo arhitektūras šedevru – Triumfa arkas un jaunās mošejas – atklāšana, bruņoto spēku parāde, krāšņs salūts pie sporta un kultūras pasākumu kompleksa Astana Arena, pilsētas skvēros un laukumos uzstādītās Jaungada egles un izveidotās ledus skulptūras... Tas, ka Astanas ielās nebija sastopams daudz ļaužu, bija saprotams, jo no rīta termometra stabiņš rādīja 32 grādus zem nulles, toties gan mūsdienīgajos tirdzniecības centros (pa dienu), gan aizsalušās Išimas upes krastmalā ierīkotajos mājīgajos restorānos dzīve kūsāja. Tā kā daudzi kazahi pat savā starpā sazinās krievu valodā, nebija grūti saprast, ka sastopoties viņi sākumā cits citu apsveic ar svētkiem.
«Šis patiešām ir augstākais līmenis,» Neatkarīgajai sacīja Astana Arena pavisam nejauši sastaptie Latvijas kompānijas Free-lancer.lv puiši, kuri rūpējās par svinību noslēguma koncerta tehnisko nodrošinājumu un veselu nedēļu rosījušies, izvietojot zālē tonnām aparatūras. Speciālistiem bija taisnība – koncerts, pareizāk sakot, šovs, bija tik iespaidīgs, ka pēc sava vērienīguma atgādināja olimpisko spēļu vai līdzīgu pasākumu atklāšanas vai noslēguma ceremoniju. Kazahstānas vadošo skatuves mākslinieku uzstāšanās, neskaitāmi specefekti (skatītājiem tika izdalītas arī 3D brilles, kas vairākkārt bija jāliek lietā, lai izbaudītu uz milzu ekrāna rādīto), galu galā pat īstas strūklakas, kas čaloja uz arēnas vidū izvietotās skatuves. Šovu jeb muzikālo poēmu tiešraidē demonstrēja arī vietējā televīzija, un vienīgais, kas mazliet mulsināja – brīžos, kad mūsu tālrādē būtu reklāmas pauze, šeit ekrānos redzams N. Nazarbajevs, kurš stāstīja par to, kas paveikts pēdējos 20 gados un kas darāms nākotnē. «Savas neatkarības pirmajā desmitgadē mēs izveidojām spēcīgu ekonomiku un valsti. Otrā desmitgade bija izaugsmes un spēku uzkrāšanas laiks. Trešajai un ceturtajai desmitgadei jākļūst par mūsu valsts vēsturiska izrāviena ēru,» vienā no savām daudzajām svētku uzrunām sacīja prezidents.
Par notikumiem Žanaezenā lielākā daļa astaniešu neizpratnē raustīja plecus, sakot, ka valsts mērogā nekas tāds atkārtoties nevar. «20 gadu laikā Kazahstāna ir daudz sasniegusi, un nebūtu gudri to visu zaudēt,» prezidenta viedokli atbalsta kāds tirdzniecības centrā sastapts vīrietis. Interesanti, ka Astanas viesnīcā bez problēmām bija vērojamas Euronews un BBC reportāžas par notikumiem Žanaezenā, taču vietējie televīzijas kanāli vismaz dienā, kad notika nemieri, aprobežojās ar oficiāliem paziņojumiem.
Gatavojas vēlēšanām
Pašlaik darba kārtībā Kazahstānā ir parlamenta vēlēšanas, kuru oficiālā kampaņa arī sākās tieši 16. decembrī. Ārkārtas vēlēšanas tiek rīkotas ar mērķi panākt reālās situācijas atbilstību konstitūcijai, saskaņā ar kuru Mažilisā jābūt pārstāvētiem vismaz diviem politiskajiem spēkiem – līdzšinējā parlamentā visi deputāti pārstāvēja N. Nazarbajeva vadīto partiju Nur Otan. Kazahstānas Centrālajā vēlēšanu komisijā sarīkotajā preses konferencē Neatkarīgā uzzināja, ka uz 98 parlamenta deputātu vietām pretendēs astoņu partiju saraksti – vēl deviņus deputātus deleģēs Kazahstānas Tautu Asambleja, kurā apvienojušās dažādas sabiedriski politiskas organizācijas. Lai iegūtu pārstāvniecību parlamentā, saskaņā ar likumu vēlēšanās nepieciešams saņemt vismaz 7% balsu, taču garantētu mandātu skaitu saņems arī partija, kas finišēs otrā – neatkarīgi no rezultāta. Par to, ka vislielāko atbalstu (saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem – līdz pat 80%) gūs tieši Nur Otan, šaubu nav, bet uz otro vietu pretendē gan Ak Žol (ļoti tuva prezidentam), gan sociāldemokrāti, gan komunisti. Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja vietnieks Vladimirs Fooss informēja, ka uz vēlēšanām ieradīsies vismaz 500 starptautisko novērotāju.
Analītiķi nešaubās, ka vairāk nekā 20 gadus pie varas esošais N. Nazarbajevs pašlaik ir ieinteresēts izveidot stabilus politiskos institūtus, partiju sistēmu, kas ļautu no tīri prezidentālas valsts pārvaldes formas pamazām pāriet uz prezidentāli parlamentāru pārvaldes formu, lielākas pilnvaras piešķirot tieši parlamentam. Konsultāciju kompānijas Riska vērtējumu grupa direktors Dosins Satpajevs atzīst, ka līdz šim Kazahstānā dominējusi tikai viena, prezidenta vadītā partija, par kuru lielākā daļa ļaužu balsojuši pēc principa – lai tikai nekļūtu sliktāk. Pašlaik Kazahstānai ir lieliska iespēja iedzīvināt daudzpartiju sistēmu, taču, vai tas izdosies, kļūs zināms tikai pēc vēlēšanām.