12. un 13. decembrī Briselē notiks Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padome, kurā skatīs virkni dažādu priekšlikumu regulējumam transporta un sakaru jomā.
Padomes darba kārtībā iekļauti vairāki priekšlikumi transporta un elektronisko sakaru nozares direktīvām un regulām. Priekšlikums direktīvai, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, paredz konsolidēt un vienkāršot tiesību aktus, kas šobrīd regulē piekļuvi dzelzceļa tirgum. Tam būtu jāatvieglo pareiza Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu pārņemšana un ieviešana visās dalībvalstīs. Padomē plānots panākt politisko vienošanos par šīs direktīvas projektu, ko Latvija kopumā atbalsta.
Skatīts tiks arī priekšlikums regulai par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā – tā mērķis ir samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu, ko rada tahogrāfa sistēmas izmantošana. Tiek paredzēts ieviest jaunu tahogrāfu veidu – viedos tahogrāfus, kas darbosies paralēli esošajiem analogajiem un digitālajiem tahogrāfiem, bet būs labāk savietojami ar dažādām IT sistēmām, kas uzlabos kontroles procesus un novērsīs krāpšanos. Latvija kopumā atbalsta šo regulas projektu, jo paredzams, ka tas uzlabos ceļu satiksmes drošības un kravas transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus, kā arī veicinās godīgu konkurenci starp autotransporta uzņēmumiem.
Ar mērķi izveidot un attīstīt pilnīgu TEN-T tīklu, ko veido dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu, autoceļu, jūras un gaisa transporta infrastruktūra, tādējādi nodrošinot vienveidīgu iekšējā tirgus darbību un nostiprinot ekonomisko un sociālo kohēziju, ir izstrādāts priekšlikums regulai par Savienības vadlīnijām Eiropas transporta tīkla attīstībai. Eiropas Komisija (EK) secinājusi, ka TEN-T izdotos attīstīt vissekmīgāk, ja tiktu izmantota divu līmeņu pieeja - visaptverošais tīkls (jāpabeidz līdz 2050. gada beigām) un pamattīkls (jāizveido līdz 2030. gada beigām). Turklāt EK ir izstrādājusi pamattīkla koridoru koncepciju, pamatā ņemot vērā dzelzceļa kravu pārvadājumu koridorus. Iecerēts, ka šie koridori nodrošinās pamata instrumentu koordinētai pamattīkla ieviešanai. Latvija neatbalsta priekšlikumu par šādu koridoru konceptu, jo Baltijas reģionā iezīmēts tikai Baltijas- Adrijas koridors, kura izstrādē nav ņemti vērā Latvijas sniegtie priekšlikumi par šī koridora savienojumiem Austrumu-Rietumu virzienā, tādējādi demonstrējot Baltijas valstu izolāciju no ES stratēģiskās sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju.
Iecerēts, ka Latvija paudīs atbalstu lēmuma pieņemšanai, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu. Šī programma ir izstrādāta pieciem gadiem ar nolūku veicināt efektīvu radiofrekvenču spektra pārvaldību un nodrošināt pietiekamu šī spektra pieejamību bezvadu platjoslas tehnoloģijām līdz 2015. gadam. Tas veicinās ātrdarbīgas platjoslas pieslēgumu skaita pieaugumu lauku apvidu iedzīvotājiem un inovatīvu pakalpojumu pieejamību visā ES.
Tāpat tiks izteikts atbalsts pārstrādātajai regulai, ar ko paredzēts paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkorpusa naftas tankkuģiem.
Tā kā EK vēlas ieviest konkurenci veicinošas strukturālas reformas viesabonēšanas jomā un pagarināt regulas par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos darbību par 10 gadiem - līdz 2022. gada 30. jūnijam, ir tapis attiecīgs priekšlikums regulai. Plānoto reformu mērķis ir veicināt konkurenci, atdalot viesabonēšanas pakalpojumu no citiem mobilo sakaru operatoru sniegtajiem pakalpojumiem. Padomē plānota ministru viedokļu apmaiņa par strukturālo risinājumu un regulas ietekmi uz starptautiskajiem tiesību aktiem ārpus ES.
Plānots izvērtēt priekšlikumu regulai par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA) – tas paredz paplašināt ENISA mandātu, lai tā varētu dot lielāku ieguldījumu dalībvalstu un visas Eiropas IT drošības paaugstināšanā.
Lai novērstu pretrunas starp starptautisko un ES regulējumu, ir sagatavots un padomē tiks skatīts priekšlikums precizēt ES tiesību aktus jūrniecības jomā – gan attiecībā uz jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, gan arī sardzes pildīšanu.
Padomē plānots arī apstiprināt secinājumus par atklāto internetu un tīkla neitralitāti Eiropā. Secinājumos uzsvērta nepieciešamība turpināt uzraudzīt ES elektronisko sakaru regulējuma ieviešanu un efektu.
Latvijas delegāciju Briselē vadīs Latvijas Republikas Pastāvīgās Pārstāvniecības ES vadītāja vietnieks, vēstnieks Juris Štālmeistars un no Latvijas puses tajā piedalīsies arī Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Aivita Ļubļina – Goldmane.