Afgāņus mudina iegrožot korupciju

Pasaules sabiedrība turpinās sniegt gan finansiālo, gan citu veidu palīdzību Afganistānai pēc tam, kad to 2014. gadā pametīs starptautiskie spēki.

Tomēr no Kabulas valdības tiek gaidīta aktīva cīņa pret korupciju un apliecinājumi, ka šī valsts ir gatava realizēt labas pārvaldības principus, sacīts komunikē, kas pieņemts Bonnas starptautiskās konferences noslēgumā. Šajā konferencē gan nebija pārstāvēti nedz tālibu spēki, nedz Afganistānas kaimiņvalsts Pakistāna, no kuras lielā mērā atkarīga Afganistānas nākotne.

«Civiliedzīvotāju aizsardzība, likuma varas nostiprināšana un cīņa pret korupciju visās tās izpausmēs paliek galvenās Afganistānas prioritātes,» sacīts dokumentā, kuru citē BBC. Tajā norādīts, ka pēc vairāk nekā 130 000 karavīru lielā ISAF kontingenta aiziešanas Afganistānā jāsākas «pārmaiņu dekādei», kuras laikā afgāņiem jāspēj konsolidēt sava suverenitāte un jānodrošina, ka Afganistāna atkal nekļūst par patvērumu starptautiskajam terorismam. Pasaules sabiedrība sola nepalikt malā. «Mēs raidām skaidru signālu afgāņu tautai: mēs jūs nepametīsim vienus,» sacījis Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle.

Reuters gan norāda, ka, neraugoties uz skaļajām frāzēm, pagaidām netiek precizēts Afganistānai sniedzamās palīdzības apjoms, nemaz nerunājot par to, ka būtu zināms, kas nodrošinās šīs finanšu plūsmas. Sarežģītā ekonomiskā situācija pasaules attīstītākajās valstīs (problēmas eirozonā, pieaugošais ASV parāds, Japānas lielie izdevumi pēc pavasarī notikušās zemestrīces), tādu valstu kā Ķīna un Krievija no Rietumiem atšķirīgais redzējums uz notiekošajiem procesiem – tie ir tikai galvenie iemesli, kādēļ pagaidām neizskan konkrēti solījumi. Tomēr līdz nākamā gada jūlijam, kad Japānā notiks Afganistānas potenciālo donoru konference, zināmiem rezultātiem vajadzētu būt.

Jāpiebilst, ka runa ir par patiešām milzīgām naudas summām, kas būs nepieciešamas Afganistānai. Saskaņā ar šīs valsts prezidenta Hamīda Karzajī sacīto, vismaz desmit gadu garumā (no 2015. līdz 2024. gadam) Afganistānai ik gadu būs nepieciešama aptuveni 10 miljardu dolāru liela palīdzība. Reuters norāda, ka, pēc Pasaules bankas aplēsēm, varētu pietikt ar 7 miljardiem dolāru gadā, taču ar nosacījumu, ka Afganistāna patiešām izpildīs savu mājas darbu un nopietni iegrožos korupciju, kuras rezultātā tiek izlaupīta ievērojama palīdzības daļa.

Atzīstot, ka zināms progress šajā jomā jau vērojams, ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone paziņojusi, ka ASV pārskaitīs Atjaunošanas fondam gandrīz 700 miljonus dolāru. Šī nauda tika iesaldēta šā gada jūnijā, kad Starptautiskais valūtas fonds apstādināja savu palīdzības programmu Afganistāna – šāds lēmums tika pieņemts dēļ amatpersonu iesaistīšanās Kabulas bankas aktīvu izlaupīšanā.

Pasaulē

Pāvests Francisks 15. decembrī dosies uz Vidusjūras salu Korsiku, kārtējo reizi apmeklējot Franciju, izvairoties no galvaspilsētas un visas greznības, un protokola, kas pavada kārtīgu valsts vizīti, vēsta aģentūra “Associated Press”.