Atvieglo Polijas robežas šķērsošanu Kaļiņingradas apgabala iedzīvotājiem

Eiropas Parlaments 1. decembrī atbalstīja pasākumus ar mērķi atvieglot Polijas robežas šķērsošanu Kaļiņingradas apgabala iedzīvotājiem.

Parlaments atbalstītais Komisijas priekšlikums groza pašlaik spēkā esošos noteikumus par vietējo pārrobežu satiksmi attiecībā uz Kaļiņingradas apgabalu, un paredz, ka viss Kaļiņingradas apgabals kopā ar noteiktu robežas apgabalu Polijas teritorijā turpmāk tiks uzskatīts par vienotu pierobežas zonu. Tas palīdz likvidēt mākslīgos šķēršļus starp reģiona iedzīvotājiem, ļauj cilvēkiem biežāk šķērsot robežu un atvieglo pārvietošanos kaimiņu reģionos, kā arī veicina ekonomikas un kultūras apmaiņu.

2006. gada regula par vietējās pierobežas satiksmi dod dalībvalstīm tiesības slēgt divpusējus nolīgumus ar kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, izsniedzot īpašas atļaujas pierobežas iedzīvotājiem. Ar minētajām atļaujām iedzīvotāji var pietiekami bieži šķērsot attiecīgās robežas un uzturēties kaimiņvalstī vairākas stundas vai vairākas dienas, atkarībā no konkrētās atļaujas. Viņiem piemēro samazinātu kontroli robežšķērsošanas punktos (nav zīmogu pasē, izveidotas īpašas robežas šķērsošanas joslas u.c.). Vietējās robežšķērsošanas atļaujas var izsniegt bez maksas.

Uzskatot visu Kaļiņingradas apgabalu par vienotu pierobežas zonu, tiek noteikts izņēmums 2006. gada regulā, kuras noteikumi paredz, ka pierobežas zonas maksimālais platums ir 50 kilometri no robežas. Šis grozījums neradīs precedentu un ir pielāgots Kaļiņingradas apgabala īpašajam stāvoklim, norāda deputāti, uzsverot, ka šis izņēmums neietekmē regulā sniegto pierobežas zonas vispārējo definīciju.

Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabals, kurā ir gandrīz miljons iedzīvotāju, pēc ES paplašināšanās 2004. gadā kļuva par vienīgo anklāvu ES teritorijā.

Līdz šim spēkā ir stājušies četri vietējās pierobežas satiksmes nolīgumi ar trešām valstīm — Ungārijas/Ukrainas (2008. gada janvārī), Slovākijas/Ukrainas (2008. gada septembrī), Polijas/Ukrainas (2009. gada jūlijā) un Rumānijas/Moldovas (2010. gada oktobrī). Parakstīti arī citi nolīgumi, kas drīzumā stāsies spēkā — starp Poliju un Baltkrieviju, Latviju un Baltkrieviju, starp Lietuvu un Baltkrieviju.

Pasaulē

Pēc aviokatastrofas Viļņā publiski tiek izvirzītas iespējamās notikuma versijas . Pēc Lietuvas policijas datiem, lidmašīnai ārēji bojājumi nav redzami, tāpat kā nav informācijas par ugunsgrēku vai sprādzienu lidmašīnas iekšienē . Aviācijas eksperts gan atzīmē, ka ārējie spēki katastrofas izraisīšanai nav nepieciešami – pietiek ar darbības traucējumiem lidmašīnas iekšienē vai apzinātu elektromagnētisko viļņu novirzi, lai mulsinātu pilotus, vēsta Lietuvas TV3.