Gandrīz pusotru gadu pēc Beļģijā notikušajām parlamenta vēlēšanām šajā valstī beidzot tiks izveidota jauna valdība.
Pirmo reizi pēdējo 30 gadu laikā par premjeru kļūs politiķis, kuram dzimtā valoda ir franču – Valonijas Sociālistiskās partijas līderis Elio di Rupo, bet vēlēšanās nomināli uzvarējusī Jaunā flāmu alianse (NVA), kuru vada Bārts de Vīvers, jaunajā valdībā vispār nebūs pārstāvēta. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, arī jaunā Beļģijas valdība sola valsts budžeta deficīta samazināšanu un taupības pasākumus, kas neizraisīs sajūsmu valsts iedzīvotājos.
BBC vēsta, ka trešdienas vakarā panākta vienošanās starp sešām partijām – trīs no tām pārstāv ekonomiski attīstītākos valsts ziemeļus (Flandriju), kur iedzīvotāji lielākoties runā nīderlandiešu valodā, bet trīs – ekonomiski atpalikušos dienvidus (Valoniju), kur pārliecinošā vairākumā ir franciski runājošie. Kaut gan līdz pēdējam brīdim partiju starpā saglabājušās domstarpības par tādiem jautājumiem kā sociālie pabalsti un nodokļu paaugstināšana valsts bagātākajiem iedzīvotājiem, nozīmīgu impulsu valdības izveidē devušas problēmas eirozonā un aģentūras Standard & Poor’s pagājušajā nedēļā pieņemtais lēmums samazināt Beļģijas kredītreitingu. Vakar sešu partiju līderi bija plānojuši apstiprināt koalīcijas līgumu un valdības programmu (šis dokuments ir 180 lappuses biezs), nedēļas nogalē partiju kongresos tiks akceptēta iesaistīšanās valdībā, bet nākamās nedēļas sākumā tā tiks oficiāli apstiprināta parlamenta balsojumā.
AFP atgādina, ka Beļģija, kurā parlamenta vēlēšanas notika 2010. gada jūnijā, sasniegusi jaunu mūsdienu rekordu – vakar apritēja 535 dienas, kopš šajā valstī nebija izdevies izveidot jaunu valdību, un tās funkcijas pat tajā pusgadā, kad Beļģija bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts, turpināja pildīt Īva Leterma vadītais pagaidu kabinets. Pretrunas starp flāmu un valoņu politiķiem bija novedušas pie tā, ka politologi pavisam nopietni apsvēra iespējamos scenārijus pēc Beļģijas sašķelšanās divās valstīs. Beļģijas karalis Alberts II iecēla vairākus premjera amata kandidātus, kuru mērķis bija panākt saskaņu starp flāmu un valoņu partijām, taču šis process sāka vainagoties zināmiem panākumiem tikai augustā, kad no sarunām tika izslēgta B. de Vīvera nacionālistu partija, kas iestājas par neatkarīgas Flandrijas izveidošanu un nav vēlējusies piekāpties valoņiem gandrīz nevienā jautājumā. Interesanti, ka tieši pēc nacionālistu izolēšanas izdevās atrisināt lielākās pretrunas un vienoties par plašāku pilnvaru piešķiršanu Beļģijas reģioniem.
Sestdien pēc vairāk nekā 17 stundas ilgušām sarunām topošās koalīcijas pārstāvji vienojās par nākamā gada budžetu, kura deficītu plānots samazināt līdz 2,8% no iekšzemes kopprodukta. Valdības programma paredz, ka vismaz 3 miljonus eiro gadā izdosies ietaupīt, par 5% samazinot federālās valdības ierēdņu algas – šis samazinājums attieksies gan uz ministriem, gan paša zemākā ranga ierēdņiem. Vēl 6,3 miljonus eiro ietaupīs, samazinot dotācijas Beļģijas karaļnama pārstāvjiem, federālajam parlamentam, Konstitucionālajai tiesai un Valsts kontrolei. 60 gadus vecais E. di Rupo jau brīdinājis savus tautiešus, ka viņiem «nāksies uzrotīt piedurknes un strādāt vaiga sviedros». Domājams, ka arī Beļģijai nāksies iet citu Eiropas valstu ceļu un samazināt sociālos izdevumus, vienlaikus paaugstinot nodokļus. B. de Vīvers, kritizējot valdības programmu, jau uzsvēris, ka 2012. gada budžeta mērķi «par divām trešdaļām tiks sasniegti ar jauniem nodokļiem, kuru slogs pirmām kārtām gulsies uz ekonomiski attīstītākās un blīvāk apdzīvotās Flandrijas iedzīvotājiem».