Evakuē diplomātus no Irānas

Pēc otrdien notikušā uzbrukuma Lielbritānijas vēstniecībai Teherānā un dzīvojamo namu kompleksam, kurā mitinās Lielbritānijas pavalstnieki, šīs valsts valdība nolēmusi no Irānas evakuēt savu diplomātisko misiju darbiniekus un viņu ģimenes locekļus.

Vakar drošības apsvērumu dēļ vēstniecību Teherānā slēdza Norvēģija, bet citas Eiropas valstis «Vakardienas notikumu kontekstā, un lai garantētu drošību, zināma daļa diplomātiskā personāla atstāj Teherānu,» vakarrīt ar īsu paziņojumu aprobežojās Lielbritānijas Ārlietu ministrija. Tomēr aģentūras AFP avoti diplomātiskajās aprindās apstiprinājuši, ka evakuēti tiekot visi britu diplomāti. Lielākā daļa no viņiem nakti uz trešdienu pavadījuši citu Eiropas Savienības valstu vēstniecībās, bet vakar ap pusdienas laiku no Teherānas uz Dubaiju izlidoja pirmā lidmašīna ar evakuētajiem cilvēkiem. Lielbritānijas Ārlietu ministrija īpaši uzsvērusi, ka neviens no šīs valsts pilsoņiem uzbrukumā nav cietis. Reuters norāda, ka Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs, acīmredzot nevēloties uzkurināt kaislības, uzsvēris, ka seši Lielbritānijas pilsoņi, kurus gandrīz stundu aizturēja nemiernieki, bet pēc tam atbrīvoja Irānas policija, nekādā gadījumā neesot bijuši ķīlnieki.

Uzbrukumu Lielbritānijas vēstniecībai sarīkoja vairāki simti gados jaunu cilvēku (gan Irānas valdība, gan mediji viņus dēvē par studentiem), kuri bija pulcējušies uz protesta demonstrāciju, lai nosodītu Lielbritānijas, ASV un Kanādas noteiktās sankcijas sadarbībai ar Irānas finanšu iestādēm. To mērķis ir piespiest Teherānu atteikties no savas kodolprogrammas realizēšanas – kaut gan Irāna apgalvo, ka vēlas tikai iegūt kodolenerģiju, rietumvalstis ir pārliecinātas, ka tās galvenais mērķis ir kodolieroču izstrādāšana. Uzbrukuma laikā tika ieņemta un izdemolēta Lielbritānijas vēstniecība, dedzināti un plēsti dokumenti, no ēkas norauts Lielbritānijas karogs. Tikai otrdienas pievakarē Irānas policija spēja atjaunot kārtību. Vakar Irānas policijas priekšnieka vietnieks Ahmads Reza Radans sarunā ar aģentūru IRNA paziņojis, ka aizturēti vairāki desmiti iebrucēju, vēl virkne cilvēku tiekot meklēti. Savukārt Irānas laikrakstā Kar Va Kargar publicēts protesta akcijas rīkotāju paziņojums, kurā uzsvērts, ka atbildību par uzbrukumu uzņemas «revolucionāri noskaņoti studenti», kuriem neesot nekādas saistības ar kādām oficiālām Irānas organizācijām. «Ikvienam brīvam irānim būtu jāsaprot, ka šīs vecās vēstniecības ieņemšana ir Irānas interesēs,» uzsvēruši paziņojuma autori.

Naktī uz trešdienu notikumus Teherānā asi nosodījusi ANO Drošības padome, vēsta Reuters, uzsverot, ka pat Irānas tradicionālā sabiedrotā Krievija nodēvējusi iebrukumu vēstniecībā par «nepieņemamu». Lai gan Irānas Ārlietu ministrija oficiālā paziņojumā paudusi nožēlu par notikušo un apsolījusies garantēt diplomātu drošību, parlamenta spīkers Alī Laridžani kritizējis ANO Drošības padomes lēmumu, nodēvējot to par pārsteidzīgu, norādot, ka šādā veidā «tiek piesegti Amerikas un Lielbritānijas iepriekšējie noziegumi», un uzsverot, ka Irānas policija godam pildījusi savus pienākumus.

Kaut gan lielākā daļa Irānas laikrakstu aprobežojušies ar notikumu izklāstu, iztiekot bez komentāriem, šajos materiālos jūtams ļauns prieks par notikušo. «Ieņemts lapsas midzenis,» – šādu virsrakstu savai ziņai licis konservatīvais laikraksts VataneEmrouz, savukārt Ya Lesarat jūsmo, ka ājatollas Ruhollas Homeinī pēcteči spējuši īsā laikā izpostīt vēl vienu «spiegu alu». Gandrīz visos laikrakstos tiek vilktas paralēles ar 1979. gada notikumiem, kad irāņu jaunieši ieņēma ASV vēstniecību un 444 dienas kā ķīlniekus turēja 52 ASV pilsoņus. Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tā arī nav atjaunotas.