Eiropas Komisija (EK) trešdien nākusi klajā ar jaunu pētniecības un inovācijas stratēģiju „Apvārsnis 2020“, kuras ietvaros nākamajā budžeta periodā (2014.-2020.gadā) zinātnieku, pētnieku un uzņēmēju projektiem paredzēts piešķirt apmēram 80 miljardus eiro.
"Eiropā vēsturiski mēs esam bijuši izgudrotāji, bet ar ieviešanu mums ir gājis sliktāk. Ir svarīgi veidot vidi, kurā attīstītos gan fundamentālā zinātne, gan firmas, kas atklājumus pārvērš produktos – turklāt ne tikai dažās vietās Eiropā, bet arī jaunajās dalībvalstīs," Rīgā, iepazīstinot žurnālistus ar jauno stratēģiju, sacīja EK informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta pārstāvis Pēteris Zilgalvis.
"Apvārsnis 2020" pirmo reizi apvieno ES pētniecības un inovācijas finansējumu vienotā programmā. Programmas mērķis ir veicināt inovācijas nozarēs, kas var radīt jaunas darbavietas un piedāvāt jaunus risinājumus visā Eiropā būtiskiem jautājumiem – piemēram, veselības aizsardzībai, klimata pārmaiņām vai enerģētikas drošībai. Vienlaikus tā būtiski samazinās birokrātiju, ar ko jāsaskaras projektu īstenotājiem.
Atšķirībā no kohēzijas vai lauksaimniecības finansējuma ES zinātnes programmas neparedz noteiktu aploksni jeb naudas daudzumu katrai dalībvalstij – par pieejamo finansējumu cīnās projekti, konkurējot ar citiem projektiem visā ES. "Apvāršņa 2020" priekšteces Septītās pamatprogrammas ietvaros finansējumu saņēmis aptuveni katrs piektais (22%) projekts, kurā iesaistīti Latvijas zinātnieki – kā pastāstīja programmas koordinators Latvijā Dr. Arnolds Ūbelis, šis "sekmības procents" atbilst ES vidējam rādītājam (21,5%). No 2007. līdz 2010.gadam Latvijas zinātnieku projekti Septītajā pamatprogrammā atbalstīti ar 23 miljoniem eiro.
Pagājušā gada jūnijā vienojoties par stratēģiju "Eiropa 2020" jeb izaugsmes programmu nākamajiem gadiem, ES valstu līderi pētniecību un inovāciju noteica par prioritāti, kam visā ES finansējums līdz 2020.gadam jāpalielina līdz 3% no IKP. Latvijā šogad kopējais publiskā un privātā sektora finansējums zinātnei un pētniecībai ir 0,6% no IKP. Līdz 2015. gadam to plānots palielināt līdz 1%, bet 2020. gadā tam būtu jāsasniedz 1,5% no IKP.
Pašreizējais ES budžeta plānošanas periods noslēgsies 2013.gadā. EK jūnija beigās nāca klajā ar savu pirmo priekšlikumu ES budžeta ietvaram nākamajiem gadiem. Galīgais lēmums par to, cik daudz līdzekļu un kādiem mērķiem tiks atvēlēts, būs jāpieņem dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.