Rinkēvičs pārsteigts par Medvedeva draudiem

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir pārsteigts par Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva draudiem izvietot Kaļiņingradā Iskander raķetes.

Rinkēvičs uzsver, ka NATO un tās dalībvalstis no savas puses vairākkārt ir norādījušas, ka NATO pretraķešu aizsardzības sistēma nav vērsta pret Krieviju un nemazina tās stratēģiskās kodolatturēšanas spējas, bet gan domāta, lai aizsargātos no trešo valstu iespējamiem apdraudējumiem.

«No NATO un tās dalībvalstu puses sadarbības procesā visos līmeņos bijusi pilnīga atklātība, dalīšanās ar informāciju un konkrēti sadarbības priekšlikumi. Diemžēl tie nav raduši atsaucību Krievijas pusē,» uzsver Rinkēvičs.

Medvedevs 23.novembrī paziņoja, ka operatīvi taktiskie raķešu kompleksi Iskander tiks izvietoti Kaļiņingradā. Tas tiks darīts tajā gadījumā, ja Maskavai sarunās ar Vašingtonu neizdosies panākt to, ka tiek ņemti vērā tās iebildumi pret NATO iecerēto pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā.«Esmu pieņēmis šādu lēmumu: ar manu rīkojumu Krievijas Aizsardzības ministrija nekavējoties ieviesīs ekspluatācijā radaru brīdināšanas sistēmu raķešu uzbrukuma novēršanai Kaļiņingradā,» sacīja Krievijas prezidents. «Ja situācijas attīstība nebūs veiksmīga, Krievija patur tiesības apturēt turpmākos soļus attiecībā uz apbruņošanos un attiecīgo ieroču kontroli,» viņš piebilda.

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens (Anders Fogh Rasmussen) savā izplatītajā paziņojumā pauda nožēlu par šādu Krievijas prezidenta iniciatīvu. «Priekšlikums izvietot raķetes teritorijās, kas robežojas ar aliansi, kā adekvāta reakcija uz NATO sistēmu, ir ļoti nomācošs. Šāda rīcība mums tikai atgādinātu par pagātni un neatbilstu stratēģiskām attiecībām starp NATO un Krieviju,» Rasmusena teikto citē RIA Novosti.

Pagājušā gada sākumā Krievija paziņoja, ka raķešu kompleksi Iskander tiks izvietoti Ļeņingradas apgabalā Lugas pilsētas apkaimē, aptuveni 120-200 kilometru attālumā no robežas ar Igauniju un Latviju. Iskander raķešu darbības rādiuss atkarībā no raķešu kompleksa tipa ir 280 līdz 500 kilometri, un tās var nogādāt mērķī gan parasto, gan kodolbruņojumu. No Ļeņingradas apgabala teritorijas tās varētu sasniegt mērķus Baltijā un Polijas austrumos, no Baltkrievijas – Polijas vidienē, bet no Kaļiņingradas apgabala – arī Vācijā.

Pasaulē

Paejot trīsdesmitajai gadskārtai kopš prāmja “Estonia” bojāejas rudens vētrā, ir redzams: Zviedrijas valdība arī šodien turpina konsekvento politiku — darīt visu iespējamo un neiespējamo, lai novērstu patiesības noskaidrošanu par to, kas īstenībā izraisīja 852 cilvēku nāvi.

Svarīgākais