Pēc iedzīvotāju skaita ceturtā lielākā Krievijas pilsēta Jekaterinburga ir nozīmīgs metalurģijas un naftas ieguves centrs, kas veicina Urālu reģiona strauju ekonomisko uzplaukumu un nepieciešamos priekšnoteikumus augstas kvalitātes būvniecībai un arhitektūrai.
Vienlaikus šeit atrodas viena no pazīstamākajām arhitektūras un dizaina izdevniecībām Krievijā "TATLIN", kas periodiski izdod augstas profesionālas kvalitātes žurnālus un monogrāfijas. Laikā no 10.novembra līdz 12.novembrim "TATLIN" īpašnieks un idejiskais vadītājs arhitekts Eduards Kubenskis, būdams pazīstama autoritāte profesionālajās aprindās, organizēja Urālu arhitektūras festivālu "Baltais tornis". Nosaukums atvasināts no 1920. gadu konstruktīvisma arhitektūras šedevra kādreizējā rūpnīcas "Uralmaš" ūdenstorņa un viens no festivāla publicitātes mērķiem bija veicināt arhitektūras pieminekļa saglabāšanu.
Festivālā tika atzīmēti gada labākie arhitektūras sasniegumi Urālu reģionā. Bija organizēta bērnu darbu izstāde, studentu ideju konkurss "Baltā torņa" saglabāšanai un realizēto objektu skate. Ar lekciju par perfekti dizainētām supervieglām futūristiskām konstrukcijām uzstājās pasaulē pazīstamais arhitekts un būvinženieris Štutgartes universitātes profesors Verners Zobeks, kurš vienlaikus ir Jekaterinburgas jaunākās augstbūves projekta autors. Daudzu Maskavas jaunbūvju arhitekts Vladimirs Plotkins sniedza ieskatu savas daiļrades sarežģītajos līkločos. Par urbanizācijas problemātisko nākotni ar analītisku stāstījumu uzstājās bijušais Barselonas galvenais arhitekts Hose Asebiljo. Notika ekskursijas uz pilsētas jaunākajiem arhitektūras objektiem.
Investoru iespējas un ambīcijas pēdējā desmitgadē radījušas mūsdienu arhitektūras eksploziju un pārvērtušas Jekaterinburgu par sava veida "Krievijas Dubaju". Uz šī fona arvien problemātiskāks kļūst arhitektūras mantojuma liktenis. Strauji iet bojā vēsturiskā koka ēkas. Situācija labi pazīstama arī Latvijā un ģeopolitisko procesu rezultātā problēmas ir līdzīgas ģeogrāfiski attālos punktos. Tādēļ apstākļos, kad Latvijas arhitektūras vidē dominē informācijas apmaiņas rietumu virziens, svarīgi nepazaudēt saikni ar nozares Krievijas kolēģiem, izmantojot tās priekšrocības, ko dod Latvijas ģeogrāfiskā situācija. Šo misiju uzņēmies Baltijas arhitektūras centrs, Aivijas Bārdas vadībā organizējot Latvijas pārstāvju dalību festivālā. Jekaterinburgas sabiedrība varēja iepazīties ar izstādi "Rīgas koka mantojums", kas 2010. gadā jau prezentēta Maskavā. Arhitektūras vēsturnieka Ilmāra Dirveika lekcija "Koka arhitektūras mantojums Latvijā un tā saglabāšana" rosināja diskusijas un pieredzes apmaiņu ar Krievijas arhitektiem un restauratoriem. Laikmetīgās arhitektūras un kultūras mantojuma attiecības ir aktuālas vienmēr. Tādēļ iepazīšanās ar situāciju kaimiņvalstī, kurai ar Latviju ir ciešas vēstures un kultūras saites, dod vērtīgu pieredzi līdzīgu problēmu risināšanā.