Palestīniešu ārlietu ministrs Riāds Malki vakar pirmo reizi atzinis, ka nav cerību uz to, ka ANO Drošības padome varētu atzīt Palestīnu kā ANO dalībvalsti. Palestīnieši pagaidām nav izlēmuši, vai vērsties pie ANO Ģenerālās asamblejas ar lūgumu paaugstināt Palestīnas statusu līdz ANO neietilpstošai novērotājai – pašlaik šādu statusu bauda, piemēram, Vatikāns.
Reuters atgādina, ka pieprasījumu ANO Drošības padomei palestīniešu prezidents Mahmūds Abāss iesniedza 23. septembrī. Lai Palestīna tiktu atzīta par pilntiesīgu ANO dalībvalsti, nepieciešams, lai šo priekšlikumu atbalsta vismaz deviņas no 15 Drošības padomes loceklēm, turklāt savas veto tiesības nedrīkst izmantot neviena no piecām pastāvīgajām Drošības padomes dalībvalstīm. ASV jau deklarējusi, ka nepieciešamības gadījumā izmantos veto tiesības, tomēr pat deviņu balsu iegūšana Drošības padomē būtu uzskatāma par palestīniešu morālu uzvaru.
Taču palestīniešu ārlietu ministrs R. Malki vakar bijis spiests atzīt, ka pat šāds scenārijs ir maz ticams. «Pašlaik ir skaidrs, ka, pateicoties ASV pūliņiem, mēs neiegūsim šīs deviņas balsis,» viņš sacījis sarunā ar AP. Līdz šim gatavību balsot par Palestīnas valsts atzīšanu bija izteikušas Ķīna, Krievija, Brazīlija, Indija, DĀR un Libāna, atbalstītāju skaitam varēja pievienoties arī Nigērija un Gabona, taču pārējās septiņas Drošības padomes dalībvalstis nesliecas atbalstīt Palestīnu. ASV piedraudējusi ar veto, savukārt vēl sešas valstis – Lielbritānija, Francija, Kolumbija, Vācija, Portugāle un Bosnija – plāno vai nu atturēties, vai vispār nepiedalīties balsojumā.
Tomēr pat šādā situācijā palestīniešu galvenais sarunu vedējs Saebs Erakats sarunā ar AFP nav izslēdzis iespēju, ka uzstās uz balsojumu Drošības padomē. Pirms tam viņš gan vēlas sagaidīt Drošības padomes komitejas lēmumu, kas ir atbildīga par jaunu dalībvalstu uzņemšanu. Sagaidāms, ka tas tiks publiskots piektdien, taču AFP rīcībā jau nokļuvis lēmuma projekts, kurā norādīts, ka vienošanās komitejā nav panākta. Saskaņā ar ANO statūtiem tas nozīmē, ka komiteja, nenonākot pie vienprātīga lēmuma, atturēsies no rekomendāciju sniegšanas Drošības padomei.
«Komitejas viedoklis gan mums neliedz tiesības vērsties Drošības padomē, taču galīgo lēmumu mēs pieņemsim pēc tās ziņojuma publicēšanās,» uzsvēris S. Erakats. Viņš piebildis, ka turpinoties konsultācijas ar palestīniešu sabiedrotajiem ANO – galvenokārt arābu valstīm. Vairāku rietumvalstu diplomāti, ar Francijas sūtni ANO Žerāru Arū priekšgalā, ieteikuši palestīniešiem neuzstāt uz balsojumu Drošības padomē, tā vietā koncentrējoties uz novērotāju statusa iegūšanu. «Drošības padomes balsojums ir skaidrs, un palestīniešiem tagad jāpieņem lēmums, vai viņi vēlas cietu vai mīkstu piezemēšanos,» sarunā ar AFP sacījis kāds diplomāts, kurš vēlējies palikt anonīms.