62 gadus vecais aukstā kara laikmeta terorisma simbols Iļjičs Ramiress Sančess jeb Karloss Šakālis vakar atkal stājies Francijas tiesas priekšā. Prāvā tiek skatīta viņa saistība ar 1982. un 1983. gadā notikušo sprādzienu sēriju Francijā.
Karloss Šakālis, kurš kopš 1997. gada izcieš mūža ieslodzījumu par divu franču policistu un policijas informatora slepkavību, neilgi pirms prāvas sākuma kādā intervijā lielījies, ka organizējis vairāk nekā 100 uzbrukumu, kuros gājuši bojā līdz pat 2000 cilvēku.
AP vēsta, ka vakar tiesas zālē viņš ieradies jautrā noskaņojumā, nodēvējis sevi par «profesionālu revolucionāru», vairākkārt izmantojis septiņdesmito gadu kaujinieku tradicionālo sveicienu, paceļot gaisā dūri, paspējis izpelnīties tiesas aizrādījumus par vairākām anticionistiskām piezīmēm. «Viņš ir kaujinieciskā noskaņojumā, kā vienmēr,» žurnālistiem sacījusi Izabela KutānaPeirē – šī sieviete ir ne tikai I. R. Sančesa advokāte, bet arī viņa dzīvesbiedre kopš 2001. gada. Gan advokāte, gan terorists apgalvojuši, ka viņam neesot nekādas saistības ar 1982. un 1983. gadā Francijā notikušajām eksplozijām, kas prasīja 11 cilvēku dzīvības, uzsverot, ka apsūdzības balstītas uz acīm redzami viltotiem dokumentiem no bijušajiem Ungārijas, Rumānijas un VDR īpašo dienestu arhīviem un safabricētām franču slepeno dienestu aģentu liecībām.
Karloss Šakālis apsūdzēts par sprādzienu rīkošanu divos vilcienos, Marseļas dzelzceļa stacijā un pie kāda laikraksta redakcijas. Apsūdzība apgalvo, ka šo eksploziju sēriju viņš sarīkojis, lai panāktu, ka no cietuma tiek atbrīvota viņa toreizējā draudzene Magdalēna Kopa un cīņubiedrs Bruno Bregē, kuri bija notiesāti par uzbrukuma plānošanu Kuveitas vēstniecībai Parīzē. Aizmuguriski tiek tiesāti vēl trīs Karlosa Šakāļa grupējuma locekļi – Kamals al Issavi (viņa atrašanās vieta nav zināma), Krista Margota Frēliha (dzīvo Vācijā un netiek izdota tiesāšanai) un Johaness Veinrihs (Vācijas cietumā izcieš mūža ieslodzījumu par citiem noziegumiem), ziņo AFP.
Dienu pirms prāvas sākuma laikraksts El Nacional publicējis interviju, kurā Karloss Šakālis apgalvo, ka savas kaujinieka karjeras laikā sarīkojis vairāk nekā 100 uzbrukumu, kuros gājuši bojā līdz 2000 cilvēku. Jautāts, cik bieži par viņa upuriem kļuvuši nevainīgi civiliedzīvotāji, terorists sacījis, ka viņu skaits nav pārsniedzis 10% no kopējā bojāgājušo skaita. «Tātad iznāk kādi 200 civiliedzīvotāji. Domāju, ka bijušais Kubas līderis Fidels Kastro ir nogalinājis vairāk,» sacījis terorists. Šajā pašā intervijā viņš kārtējo reizi paudis nepatiku pret tādām valstīm kā ASV un Izraēla un paziņojis, ka simpatizējot tiem eiropiešiem, kuri piedalās demonstrācijās, protestējot pret kapitālismu. Karloss Šakālis arī izteicis piezīmi Venecuēlas vēstniecībai Parīzē, kas viņu vairs neapgādājot ar īstiem Havanas cigāriem.
Maskavā izglītību ieguvušais bagātā venecuēliešu jurista dēls Iļjičs Ramiress Sančess terorismam pievērsās pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā, kad sāka sadarboties ar palestīniešu kaujiniekiem. Viņa spožākā operācija neapšaubāmi ir OPEC valstu ministru nolaupīšana sanāksmes laikā Vīnē 1975. gadā. Savu iesauku viņš ieguva pēc tam, kad kāds žurnālists viesnīcas numuriņā, kurā bija atradies terorists, uzgāja Frederika Forsaita grāmatu Šakāļa diena. «Karloss Šakālis bija sava laikmeta Osāma bin Lādens. Taču šo gadu laikā terorisms ir tā attīstījies, ka viņš palicis tikai par saucēja balsi tuksnesī, turklāt ļoti vecmodīgu balsi,» sarunā ar Reuters TV sacījis Džons Folēns, kurš sarakstījis vairākas Karlosa Šakāļa biogrāfijas. Kaut gan terorists vienmēr centies uzsvērt, ka viņu vadījuši tikai ideoloģiski motīvi un vēlme cīnīties par kreisajām vērtībām, jau kopš astoņdesmito gadu vidus viņš sadarbojies ar dažādiem noziedzīgiem grupējumiem, kā arī atsevišķu valstu īpašajiem dienestiem. 1994. gadā viņa karjera beidzās ar arestu Sudānā, lai gan terorists un viņa advokāti šo aizturēšanu joprojām dēvē par nolaupīšanu.