Turpmāk Katalonijā, arī tās galvaspilsētā Barselonā, krodziņu un pabu īpašniekiem būs aizliegts rīkot akcijas, kas veicina pārmērīgu alkohola lietošanu. Tas nozīmē, ka šajā Spānijas provincē vairs nebūs tā dēvēto laimīgo stundu, kuru laikā divi dzērieni tika pārdoti par viena cenu, pārprofilēties nāksies arī iestādēm, kas no klientiem iekasēja fiksētu ieejas maksu, pēc tam viņiem ļaujot dzer alkoholu, cik vien lien.
Katalonijas reģiona veselības aizsardzības ministre Marina Geli, kura bijusi šā likuma pieņemšanas iniciatore, sarunā ar AFP to nodēvējusi par "pašu svarīgāko", kas pieņemts reģionā kopš 1990. gada. Viņa izteikusies, ka statistika liecina par aizvien lielāku gados jaunu cilvēku pārmērīgu aizraušanos ar alkoholu un viens no pirmajiem soļiem, lai apkarotu žūpību, ir pieņemt likumus, kas ierobežos to atbalstošas akcijas. Ja nu kāda kroga vai naktskluba īpašnieks izdomās turpināt aizliegto praksi, viņam jārēķinās ar ievērojamu soda naudu – līdz pat 6000 eiro. Turklāt likums ļaus samērā plaši traktēt "akcijas, kas saistītas ar iedrošināšanu pārāk lielā daudzumā lietot alkoholu", tāpēc varētu nelīdzēt arī jaunu paņēmienu izgudrošana.
Jāpiebilst, ka jau drīzumā līdzīgs lēmums varētu tikt attiecināts uz visu Spānijas teritoriju – šādu plānu sarunā ar BBC atbalstījusi veselības aizsardzības ministre Trinidada Himenesa. BBC norāda, ka Katalonijas valdība likumu pieņēmusi, rūpējoties par pašu jauno paaudzi, taču nav šaubu, ka tas ietekmēs arī miljoniem tūristu, kuri apmeklē Vidusjūras piekrasti, jo likumu nāksies ievērot arī viesnīcu bāru īpašniekiem. Britu tūrisma kompānijas Abta pārstāvis Šons Tiptons intervijā Reuters sacījis, ka, pēc viņa domām, šis likums neesot vērsts pret ceļotājiem. Tomēr nav šaubu, ka tradicionālo vecpuišu un vecmeitu ballīšu cienītāju vidū Barselona un Katalonija vispār tuvākajā laikā zaudēs popularitāti, viņš atzinis.
Jāpiebilst, ka, sākot ar 1. oktobri, šī province kļuvusi arī mazāk draudzīga ekstrēmu izklaižu cienītājiem, jo turpmāk kalnos kāpējiem, laivotājiem, slēpotājiem un citiem piedzīvojumu meklētājiem nāksies rēķināties, ka nepatikšanu gadījumā viņiem pašiem būs jākompensē summa, kas iztērēta viņu glābšanai. Provinces ugunsdzēsības departamenta vadītāja Olga Lanaua sarunā ar AP atzinusi, ka cenrādis ir samērā iespaidīgs – piemēram, glābšanas helikoptera izmantošana stundā maksā 2271 eiro, par katru glābēju, kas iesaistīts operācijā, stundā nāksies maksāt 30 eiro, bet vēl no 39 eiro nāksies šķirties par glābēju automašīnas mobilizēšanu uz stundu. Turklāt nepatikšanās nokļuvušajiem izvēles iespējas nebūs – glābšot viņus šā vai tā, mobilizējot visus nepieciešamos resursus, bet pēc tam jārēķinās ar čeka saņemšanu.