Izraēlieši gaida mājās kaprāli Šalitu
Izraēlas armijas kaprālis Gilads Šalits, kuru palestīniešu kaujinieki sagūstīja pirms vairāk nekā pieciem gadiem, jau drīzumā varētu atgriezties mājās – to paredz starp Izraēlu un grupējumu HAMĀS noslēgtā vienošanās, saskaņā ar kuru ebreju valsts apņēmusies atbrīvot vairāk nekā 1000 ieslodzītos palestīniešus.
Vienošanās, kuru naktī uz trešdienu apstiprināja Izraēlas valdība, izraisījusi lielu līksmību gan Izraēlā, gan palestīniešu teritorijās.
Vienošanās, kas panākta ar Ēģiptes pretizlūkošanas dienesta starpniecību, gan vēl prasa tehnisko detaļu izstrādāšanu, taču vispārējais princips ir skaidrs, vēsta Reuters. Sākot ar nākamo nedēļu, Izraēla nedēļas laikā atbrīvos 450 palestīniešu cietumniekus, pēc kā HAMĀS gūstā esošais 24 gadus vecais G. Šalits tiks nogādāts Ēģiptē. Kad no Izraēlas cietumiem tiks atbrīvoti vēl
577 ieslodzītie, gūstekni ar lidmašīnu nogādās Izraēlā. Līdz ar to apšaubāms liekas Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu solījums, ka G. Šalits dzimtenē atgriezīsies «tuvākajās dienās» – viss liecina, ka tas varētu notikt novembrī.
Atzīstot, ka vairāk nekā 300 palestīniešu, kas tiks atbrīvoti, izcieš mūža ieslodzījumu, kas nozīmē, ka viņi piedalījušies terora aktos, kas prasījuši Izraēlas pilsoņu dzīvības, ebreju valsts mediji norāda, ka netiks atbrīvoti vismaz pieci paši odiozākie palestīniešu kaujinieki. Runa ir par grupējuma Al Aksas mocekļu brigādes līderi Marvanu Barguti, Palestīnas Nacionālās atbrīvošanas frontes līderi Ahmadu Saadatu, HAMĀS kaujinieku grupējuma vadītāju Abdallu Barguti, kā arī teroristiem Ibrahīmu Hamadu un Abāsu es Sijadu. Palestīniešu avoti gan norāda, ka atbrīvojamo cietumnieku saraksts līdz galam vēl nav saskaņots.
Reuters vēsta, ka Izraēlas iekšējā drošības dienesta Shin Bet vadītājam Joramam Koenam viņu vārdi ir zināmi. No pirmajiem 450 cilvēkiem, kuri tiks atbrīvoti, vismaz 200 nebūs ļauts atgriezties savās mājās Jordānas Rietumkrastā – J. Koens uzsvēris, ka tie ir ar kustību HAMĀS saistītie cilvēki, bet šīs kustības ietekmes palielināšanās Rietumkrastā, kur pie varas ir starptautiski atzītā Fatāh valdība, nav Izraēlas interesēs. J. Koens norādījis, ka šie atbrīvotie palestīnieši varēs doties vai nu uz Gazas joslu, vai ārzemēm.
HAMĀS politbiroja vadītājs Haleds Mešāls nav slēpis – viņš sagaida, ka atbrīvotie cietumnieki «atkal iekļausies palestīniešu brīvības cīnītāju rindās». «Mēs esam priecīgi par šo sasniegumu un vēlamies pateikties Allāham. Taču mūsu prieks jaucas ar skumjām, jo mēs neesam spējuši panākt visu Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu atbrīvošanu,» televīzijas uzrunā paziņojis H. Mešāls, kas dzīvo trimdā Damaskā. Reuters atgādina, ka, pēc palestīniešu apgalvojumiem, Izraēlas cietumos atrodas 8000 palestīniešu, bet Izraēla atzinusi tikai 5000 cietumnieku eksistenci. HAMĀS valdības vadītājs Izmaīls Hanija jau devis rīkojumu Gazā organizēt svinīgu atbrīvoto cietumnieku sagaidīšanu.
Prieku par panākto vienošanos paudusi arī G. Šalita ģimene – viņa tēvs Noams aplēsis, ka dēls HAMĀS gūstā atrodas jau 1935 dienas. «Taču pa īstam es svinēšu tad, kad būs iemesls,» sarunā ar AFP sacījis N. Šalits, atzīstot, ka pašlaik viņš cenšas neļauties eiforijai. Gūstekņa ģimene un citi aktīvisti, kas pieprasījuši Izraēlas valdībai darīt visu, lai atbrīvotu G. Šalitu no gūsta, jau vairākus mēnešus dzīvoja teltī pie B. Netanjahu rezidences, bet tagad savu pagaidu mītni varēs nojaukt. «Kopš brīža, kad pirms trim gadiem stājos premjera amatā, es gaidīju iespēju šim telefona zvanam, lai paziņotu viņiem par vienošanos,» uzsvēris B. Netanjahu. Viņš norādījis, ka, ņemot vērā saspīlēto situāciju Tuvajos Austrumos, šis bijis pēdējais brīdis, lai panāktu G. Šalita atbrīvošanu.
Izraēlas valdības sēdē pret vienošanos balsojuši tikai trīs cilvēki ar ārlietu ministru Avigdoru Libermanu priekšgalā. Tomēr daudzi izraēlieši, galvenokārt tie, kuri paši vai kuru tuvinieki kļuvuši par terorisma upuriem, norādījuši, ka vienošanās nozīmē piekāpšanos HAMĀS. «Brīvībā izies cilvēki, kuru rokas ir asinīs, un Izraēlas pilsoņi atkal būs apdraudēti,» uzskata palestīniešu terora upuru apvienība Almagor.