Neskatoties uz virkni pozitīvu aspektu, kas saistīti ar Afganistānas nacionālo drošības spēku attīstību un afgāņu karavīru dalību NATO apmācību programmā, nopietnas bažas rada vietējo varas iestāžu spēja kontrolēt situāciju valstī pēc ISAF un NATO starptautisko militāro spēku izvešanas.
To, atsaucoties uz igauņu delegācijas paziņojumu NATO Parlamentārajā Asamblejā Bukarestē, Rumānijā, Igaunijas parlamenta kanceleja paziņojusi aģentūrai Regnum.
Opozīcijā esošās Igaunijas Sociāldemokrātiskās partijas biedrs Svens Miksers uzsvēris Regnum, ka upuru skaits civiliedzīvotāju vidū turpina augt – pērn šis pieaugums bija vairāk nekā 100%. Ne mazāk nopietna problēma ir korupcija, un kopumā, pēc Miksera domām, progress, kas sasniegts pārvaldes un drošības jomā, vēl aizvien saglabājas trausls un nepastāvīgs.
Politiķis domā, ka Amerikas Savienoto valstu un vairāku Eiropas valstu uzņemtais kurss ar mērķi no Afganistānas izvest militāros spēkus prasa daudz rūpīgāku izpēti un analīzi, jo ar vairāku teroristu tīkla Al Qaeda līderu iznīcināšanu vien ir par maz.
“Ja ASV un to sabiedrotie spēj nogalināt vai notvert pietiekami daudz Al Qaeda līderu, vai tas nozīmē arī to, ka vietējie drošības spēki Afganistānā gatavi pārejai jaunā līmenī?” retoriski vaicājis Igaunijas politiķis.
Šī gada 7. oktobrī apritējuši desmit gadi kopš ASV militārās kampaņas sākuma Afganistānā.
Tāpat NATO Parlamentārās Asamblejas likumdevēji mudinājuši militārās alianses dalībvalstu valdības nesamazināt izdevumus aizsardzībai. 57.ikgadējā NATO Parlamentārās Asamblejas sesijā Bukarestē dalībvalstu likumdevēji aicināja atturēties no izdevumu samazināšanas tādā apmērā, kas šajā fiskālās konsolidācijas laikā apdraudētu nacionālo un starptautisko drošību, ziņo LETA.
Militārā operācija Lībijā ir piemērs konfliktam starp nacionālajām saistībām drošības jomā un fiskālo realitāti, skaidrojuši likumdevēji.
Rezolūcijā arī izteikts brīdinājums, ka Eiropa varētu zaudēt savu stratēģisko ietekmi, ja tā nepalielinās izdevumus aizsardzībai, savukārt ievērojamās atšķirības aizsardzības budžetu apmērā starp ASV un Eiropu varētu negatīvi ietekmēt solidaritāti, kas ilgstoši bijusi vienojošais elements šajā aliansē.
Kā liecina NATO dati, kopš 2008.gada izdevumus aizsardzībai samazinājušas 18 no 28 alianses dalībvalstīm, bet tikai trīs dalībvalstis aizsardzībai atvēl vismaz 2,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tikmēr ASV daļa NATO budžetā veido jau 77%, salīdzinot ar 61% pirms desmit gadiem.
Kā brīdinājis Savienoto Valstu aizsardzības ministrs Leons Paneta, arī ASV nākas ievērojami samazināt izdevumus aizsardzībai, un tās vairs nespēs kompensēt NATO budžeta samazinājumu, kas radies, organizācijas Eiropas dalībvalstīm īstenojot taupības pasākumus.
Taupības pasākumi tiek īstenoti abās Atlantijas okeāna pusēs, tādēļ tā vietā, lai paļautos uz ASV lielajiem aizsardzības budžeta līdzekļiem, NATO dalībvalstīm būs jāstrādā, lai kopīgi sarūpētu nepieciešamo finansējumu, norādīja Paneta.
Attiecībā uz Savienotajām Valstīm daudzi varētu uzskatīt, ka ASV aizsardzības budžets ir tik liels, ka tas var mazināt satricinājumus un nosegt iztrūkumus aliansē, taču mūs sagaida vērienīga līdzekļu apcirpšana, kam būs reāla ietekme uz alianses spējām, uzstājoties ar uzrunu Briselē, sacīja augstā amatpersona.