Pirmo reizi pēcsociālisma laikmetā Polijas parlamenta vēlēšanu rezultātā pie varas izdevies noturēties valdošajai koalīcijai, bet premjers Donalds Tusks varēs palikt savā amatā vēl četrus gadus.
Pēc provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, D. Tuska vadītajai Pilsoniskajai platformai (gandrīz 39% atbalsts vēlēšanās) un Zemnieku partijai (8,6% balsu) ir nepieciešamais vairākums parlamentā.
«Es ceru, ka situācija, kas izveidojusies, ļaus līdz minimumam samazināt valdības veidošanai nepieciešamo laiku,» paziņojis Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis, kurš atzinis – viņš jau ir gatavs uzticēt valdības veidošanu D. Tuskam, taču jāsagaida vēlēšanu oficiālie rezultāti. Par gatavību saglabāt līdzšinējo koalīciju izteicies arī Zemnieku partijas līderis, Polijas vicepremjers Valdemārs Pavļaks.
«Nākamie četri gadi mums būs vēl kritiskāks izaicinājums, mums būs jāstrādā divreiz smagāk un divreiz ātrāk,» savā uzvarētāja runā paziņojis 54 gadus vecais D. Tusks. Lai gan Polija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, uz kuru ekonomiskā krīze neatstāja lielu iespaidu (šogad prognozējamais ekonomikas pieaugums ir 4%), D. Tusks uzsvēris, ka valdība nedrīkst ieslīgt pašapmierinātībā. Tādēļ izvirzīts mērķis gan samazināt valsts parādu (pašlaik – 53,8% no iekšzemes kopprodukta), gan budžeta deficītu (5,6% no iekšzemes kopprodukta), vēsta Reuters. Tāpat D. Tusks plāno turpināt jau iesākto privatizācijas programmu, kam nākamā gada laikā valsts budžetā būtu jāienes 15 miljardi zlotu jeb mazliet vairāk par 4 miljardiem dolāru. Premjers arī atzinis, ka, neraugoties uz visām problēmām eiro zonā, Eiropas vienotās valūtas ieviešana ir viens no Polijas stratēģiskajiem mērķiem.
Reuters norāda, ka vēlēšanu rezultātus jau atzinīgi novērtējuši finanšu tirgi, jo tie liecina, ka Polijā vēl četrus gadus gaidāma vismaz relatīva politiskā un ekonomiskā stabilitāte. «No tirgus viedokļa tās ir ļoti labas ziņas. Investori bija nobažījušies, ka nāksies veidot triju partiju koalīciju,» sacījis BRE Bank vadošais ekonomists Ernests Pitlaržiks. Savukārt Varšavas universitātes politologs Jaceks Račiborskis atzinis, ka vienīgais, ka dara bažīgus, ir zemā vēlētāju aktivitāte – iespēju piedalīties vēlēšanās izmantojuši mazāk nekā 49% balsstiesīgo Polijas iedzīvotāju.
Uz vēlēšanu uzvarētāju fona nemaz tik slikts nav konservatīvās Likuma un taisnīguma partijas rezultāts – vairāk nekā 30% balsu un 157 no 460 deputātu mandātiem. Partijas līderis, bijušais Polijas premjers Jaroslavs Kačiņskis uzsvēris, ka šis zaudējums neliks viņam aiziet no politikas, un paudis pārliecību, ka konservatīvo uzvaras vēl ir priekšā. Savukārt par vēlēšanu galveno pārsteigumu uzskatāmi uzņēmēja un liberāļa Januša Palikota kustības iegūtie 10% balsu un 40 deputātu mandātu. Tradicionāli katoliskajā Polijā J. Palikots izvirzīja par ķecerīgām nodēvētas idejas par baznīcas ietekmes samazināšanu, homoseksuālo laulību un vieglo narkotiku legalizēšanu. «Tas ir lieliski, ka miljoniem poļu vēlas sekulāru, draudzīgu, pilsonisku un sociālu valsti,» vēlēšanu rezultātus komentējis J. Palikots. Pēc politologu domām, tieši viņa partija atņēmusi balsis Demokrātiskajai kreiso aliansei jeb bijušajiem komunistiem, kuriem, pēc provizoriskiem rezultātiem, nācies samierināties ar 8,2% balsu un 26 mandātiem.