Afganistānā sākusies drudžaina gatavošanās prezidenta vēlēšanu otrajai kārtai, kas notiks 7. novembrī. ANO pārstāvji jau pavēstījuši, ka tiks nomainīti vairāk nekā 200 (no 380) iecirkņu vēlēšanu komisiju darbinieki, jo ir aizdomas, ka viņi bijuši iesaistīti krāpšanā, kas plaukusi un zēlusi vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika 20. augustā.
Ar vēlēšanu rīkošanu saistītos loģistikas darbus nopietni apdraud tas, ka Afganistānas kalnainajos apgabalos tuvojas ziema un daudzi vēlēšanu iecirkņi varētu kļūt nepieejami.
Jāatgādina, ka par lēmumu rīkot vēlēšanu otro kārtu, kurā afgāņiem būs jāizvēlas starp pašreizējo prezidentu Hamīdu Karzajī un bijušo ārlietu ministru Abdullu Abdullu, tika paziņots tikai otrdien – vairāk nekā divus mēnešus pēc pirmās kārtas. Līdz tam tika ziņots, ka H. Karzajī uzvarējis jau pirmajā balsošanas kārtā, savācot vairāk nekā 55% balsu. Taču pēc tam, kad ANO paspārnē esošā vēlēšanu novērošanas komiteja, apkopojot visas sūdzības, secināja, ka rezultātus no desmitiem iecirkņu, kuros novēroti atklātākie krāpšanas gadījumi, nāksies anulēt, izrādījās, ka pašreizējā prezidenta pārsvars ievērojami sarucis un viņš nav saņēmis pat 50% balsu. Pats H. Karzajī, kurš vēl līdz pagājušajai nedēļai uzstāja, ka otrreiz prezidenta amatā ievēlēts absolūti likumīgi, tagad beidzot piekāpies uz viņu izdarītajam spiedienam un atzinis, ka vēlēšanu otro kārtu tomēr nāksies rīkot.
"Visi vēlēšanu materiāli jau ir valstī un tiek iepakoti – drīz tos varēs izdalīt provincēm," sarunā ar Reuters vakar paziņojis ANO pārstāvis Kabulā Alēms Sidike. Ņemot vērā, ka oficiāli lēmums par vēlēšanu otrās kārtas rīkošanu tika pieņemts tikai otrdien, šāda operativitāte šķiet apbrīnojama. Neoficiāla informācija liecina, ka ANO un Afganistānas Rietumu partneri jau pirms laba laika bija iecerējuši pasludināt otrās vēlēšanu kārtas rīkošanu, taču nevarēja to paveikt, pirms nebija saņēmuši H. Karzajī piekrišanu šādam scenārijam. Ko par šo piekāpšanos pretim saņēmis Afganistānas prezidents, atliek tikai minēt, taču nākas atzīt, ka nebeidzamā balsu skaitīšana un pārskaitīšana kārtējo reizi diskreditējusi vēlēšanu ideju. Izrādās, ka nav bijis svarīgi, cik precīzi balsu saņēmis kāds kandidāts, tāpat starp tiem rezultātiem, kas anulēti, noteikti ir arī biļeteni, kas aizpildīti pavisam godīgi. Taču pats galvenais – nav nekādas garantijas, ka līdzīgi pārpratumi neatkārtosies arī 7. novembrī paredzētās balsošanas un, svarīgākais, balsu skaitīšanas laikā. Turklāt vēlēšanu kritiķi jau var droši apgalvot, ka zināmai daļai Afganistānas pilsoņu jau minēto loģistikas problēmu dēļ visticamāk tiks liegta dalība vēlēšanās.
BBC ziņo, ka iespējas par to, kā rīkoties gadījumā, ja vēlēšanu otro kārtu tā arī neizdosies sarīkot vai arī ja tās rezultāti atkal tiks apstrīdēti, jau tiek apspriestas ne tikai kuluāros, bet arī oficiālā līmenī. A. Abdulla, piemēram, uzstājoties BBC programmā Newsnight, sacījis, ka koalīcijas valdības izveide ir samērā maz iespējama, taču, ja vēlēšanu otro kārtu "praktisku iemeslu dēļ neizdosies sarīkot, abiem kandidātiem nāksies runāt, lai atrastu alternatīvu risinājumu". Starp citu, otrdienas vakarā, pēc lēmuma par vēlēšanu otro kārtu pieņemšanas, notikusi A. Abdullas un H. Karzajī pirmā telefonsaruna kopš vēlēšanu kampaņas sākuma. Tajā abi konkurenti vienojušies, ka nepieciešams sarīkot "brīvas, godīgas un uzticamas vēlēšanas", ziņo BBC.
Reuters aptaujātie politiskie analītiķi atgādinājuši, ka vēlēšanu otro kārtu var izjaukt ne tikai loģistikas problēmas un klimatiskie apstākļi, bet arī jauna islāma radikāļu grupējuma Tāleban kaujinieku ofensīva. Kaut gan ziemā pretošanās kustība parasti vājinās, pēc pēdējiem uzbrukumiem kaujinieki pārņēmuši savā kontrolē vairākus Afganistānas rajonus, kur normālu vēlēšanu sarīkošana neliekas iespējama. Arī jauna starptautisko spēku kontingenta ierašanās vismaz tuvākajā laikā Afganistānā nav gaidāma. Tāpēc aizvien vairāk un vairāk speciālistu izsakās par to, lai Afganistānas prezidentu ievēlētu šai tautai tradicionālākā veidā – proti, sasaucot cilšu līderu asambleju, kas pazīstama ar nosaukumu Loja džirga.