Septembrī zelta un citu dārgmetālu cenas mainījās neierasti plašā amplitūdā – sudraba cenas svārstījās vidēji ap 30-34% amplitūdā EUR un USD valūtās, bet zelta – vidēji ap 13-15,7% attiecīgajās valūtās, liecina kompānijas „Goldinvest Asset Management” tirgus apskats.
Nozīmīgu lomu šajos cenu „kalniņos” spēlēja ASV dolārs, kas visa mēneša garumā turpināja konsekventi nostiprināties, – ja ASV dolārs mēneša sākumā maksāja 1,4424 USD/EUR, tad mēneša beigās tas jau maksāja 1,3597 USD/EUR, kas kopumā ASV dolāram ļāva atkarot 5,73%.
Pēdējā laikā bija jau ierasts, ka dolāra stiprums vai vājums vairs neietekmē zelta cenas. Taču septembrī zelta cenu un dolāra kursa saistība ir acīmredzama. Dolāram nostiprinoties, zelta un citu dārgmetālu cenas zaudē.
„Pasaules fondu biržas pārdzīvo grūtus laikus. Parasti, zaudējot fondu tirgiem, iegūst dārgmetāli, tomēr arī šis likums septembrī nedarbojās. Zelts, sudrabs, platīns un pallādijs kopā ar citām biržas precēm zaudēja cenā. Akciju tirgu raksturojošais indekss Dow Jones Industrial (DJI) septembrī zaudēja 5,05%. Raksturīgi, ka indeksa vērtības izmaiņas bija cikliskas – mēneša laikā vairākkārtīgi sekoja strauji kritumi un pieaugumi, kas norāda, ka investoriem nav uzticības fondu tirgiem un notiek investoru atbalsta cenu meklējumi. Pie tā vainīgs bija spēcīgais dolārs. Investori ir tā sabiedēti par pasaules ekonomikas stāvokli, ka ASV dati vairs nešķiet tik briesmīgi. Dolārs atkal ir topā”, secina Pēteris Avotiņš, a/s „Goldinvest Asset Management” padomes priekšsēdētājs.
Mēneša laikā bija novērojama situācija, ka zelta cenas gan USD, gan EUR izteiksmē, bija lielākas par platīna cenām. Platīns vairākas reizes atguva savas pozīcijas, kļūstot dārgāks par zeltu, bet mēnesi tomēr noslēdza maksājot mazāk par to gan USD, gan EUR valūtās.
Platīna un pallādija cenu līmeni uzskata par nepietiekami novērtētu un daži analītiķi pievērš uzmanību šiem metāliem, rekomendējot tos iegādāties. Šādu rekomendāciju viņi pamato ar to, ka zelta tirgus izskatās pārpirkts, bet platīns un pallādijs, kā rūpnieciskie metāli, ir nenovērtēti un cenu „burbulis” šajā segmentā nav izveidojies.
No otras puses, platīna grupas metāli un sudrabs tiek uzskatīti par izejvielām, nevis finanšu instrumentu un tādēļ šo metālu cenas krita līdzi izejvielu un fondu tirgiem. Rezultātā zelts mēneša laikā zaudējis vien 10,25% USD izteiksmē un 7,45% EUR izteiksmē. Toties t.s. rūpnieciskie dārgmetāli zaudējuši ievērojami vairāk – vidēji ap 20% gan USD, gan EUR valūtās.
„Augstā tirgus volatilitate, galvenokārt, bija pateicoties tam, ka mēneša sākumā dārgmetāli piedzīvoja strauju cenu pieaugumu. Taču mēneša otrajā pusē tie tikpat strauji zaudēja cenā, nokrītot līdz minimumiem. Sasniedzot šos minimumus, daudzi investori sāka iegādāties dārgmetālus, kas ļāva to cenām nedaudz atgūties”, skaidro P. Avotiņš.
Kopumā zelta cenu atbalsta līmenis ir ap 1200 EUR/oz un 1600 USD/oz, bet sudraba cenu atbalsta līmenis ir ap 23 EUR/oz un 30 USD/oz”.
Par nozīmīgu uzskatītā zelta/sudraba attiecība mēneša laikā zaudējusi ap 20% USD un EUR izteiksmē. Tiek uzskatīts, ka zelta/sudraba optimālajai attiecībai jābūt ap 10. No šī viedokļa skatoties, sudrabs ir kļuvis ļoti nenovērtēts ar labu izaugsmes perspektīvu.
Būtisks notikums septembrī bija tas, ka 2011.gada 26.septembrī beidzās trešā Centrālo banku nolīguma par zeltu ( CBGA3 ) otrais gads. Eiropas Centrālo banku nolīguma parakstītāji gada laikā pārdeva tikai 1,1 tonnu zelta, kas ir zemākais pārdošanas apjoms gadā, kopš nolīgums stājās spēkā 1999. gada septembrī. Saskaņā ar pašreizējo nolīgumu tā parakstītājiem kopā atļauts pārdot 400 tonnas zelta gadā.
Centrālo banku nevēlēšanās pārdot zeltu ir skaidrojama ar to, ka zelts banku rezervju struktūrā valūtu nenoteiktības apstākļos sāk ieņemt aizvien nozīmīgāku lomu. Domājams, ka šāda zelta nozīme banku rezervēs saglabāsies arī turpmāk.
Septembrī tika publiskoti jaunākie dati par pasaules valstu centrālo banku zelta rezervju krājumiem. Latvija pēc zelta rezervju apmēra pašlaik ierindojas 67. vietā pasaulē, liecina Pasaules Zelta padomes ("World Gold Council", WGC) pārskats, kura pamatā ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) statistikas dati.
Saskaņā ar tiem Latvijas zelta rezervju apmērs ir 7,7 tonnas, un tas ir lielākais Baltijas valstu vidū. Lietuvas zelta rezervju apmērs sasniedz 5,8 tonnas; pēc šā rādītāja Lietuva ir 75.vietā pasaulē, bet Igaunijai ar 0,2 tonnām zelta piešķirta 105.vieta pasaulē.
Latvijā un Baltijas valstīs septembrī pieprasījums pēc investīciju zelta saglabājās stabilā līmenī. Popularitāti iemantojušie 50 gr un 100 gr zelta lietņi ka arī 100gr un 1 kg sudraba lietņi bija pieprasītākā prece arī septembrī.
Neskatoties uz būtisko zelta cenu korekciju, pieprasījums pēc tā bija stabils visa mēneša garumā. Tika novērots pieprasījuma pieaugums zelta cenu zemākajos līmeņos. Tiklīdz zelts kļuva lētāks, investori Baltijas valstīs izrādīja interesi to iegādāties.
Zelta un sudraba juvelierizstrādājumu uzpirkšanas cenas mēneša laikā pazeminājās, sekojot līdzi pasaules cenu svārstībām. Pazeminoties juvelierlūžņu iepirkuma cenām no iedzīvotājiem, mazinājās arī tirgus pārpircēju aktivitātes. Ja augusta mēnesī bija novērojama aktīva un asa pārpircēju konkurence, pērkot mazus un lielus vairumtirdzniecības apjomus, tad septembrī tirgū bija palikuši tikai tie uzpircēji, kuri bija noslēguši sadarbības līgumus ar pārstrādātājiem un piegādāja tiem iepirkto materiālu. Tas mazināja tirgus cenu izkropļojumu, kas bija novērojams iepriekš, kad cenas bieži vien bija nepamatoti augstas un pārpircēji rēķinājās atgūt pārmaksātu uz turpmāko zelta cenu pieauguma rēķina.
Balstoties uz tirgus apskata datiem, „Goldinvest Asset Management” eksperti prognozē, ka Septembris investoriem un tirgotājiem var kļūt par pagrieziena punktu pašreizējās Eiropas Savienības valstu parādu krīzes frontē. Šajā laika periodā reitingu aģentūras pazemināja gan vairāku Eiropas valstu suverēnos reitingus, gan nozīmīgu starptautisku privāto institūciju reitingus. Tā, piemēram, Moody 's samazināja divu galveno Francijas banku – „Credit Agricole” un „Societe Generale”, kredītreitingus.