Par Nobela prēmijas laureātiem fizikā vakar pasludināti amerikāņu zinātnieki Sols Perlmuters un Ādams Rīss, kā arī austrālietis Braiens Šmidts.
Viņiem, pētot supernovas, izdevies nonākt pie sen sacionāla atklājuma – mūsu Visuma izplešanās nepārtraukti paātrinās, ne vis palēninās, kā tika uzskatīts vēl līdz pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem.
«Šie pētījumi mums atvēra acis uz patieso Visuma dabu. Laureātu veiktie atklājumi ir mūsdienu astrofizikas pamats, un tie veicinājuši iespaidīgus pētījumus tumšās enerģijas jomā,» sarunā ar BBC uzsvēris Lielbritānijas Fizikas institūta direktors Pīters Naits. Arī 2003. gada Nobela prēmijas ieguvējs fizikā krievu zinātnieks Vitālijs Ginzburgs sarunā ar ITAR–TASS atzinis, ka Visuma paplašināšanās pa ātrināšanās ir viens no mūsdienu kosmoloģijas pašiem intriģējošākajiem jautājumiem.
Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija, kas vakar paziņojusi laureātu vārdus, atgādinājusi, ka viņi 1a tipa supernovas pētījuši, strādājot savstarpēji konkurējošos projektos – Kalifornijas universitātes Bērklijā profesors S. Perlmuters 1988. gadā sācis vadīt projektu Supernova Cosmology Project, bet Austrālijas Nacionālās universitātes zinātnieks B. Šmidts un viņa kolēģis no Džona Hopkinsa universitātes Baltimorā Ā. Rīss iesaistījušies projektā Highz Supernova Search Team. Abas zinātnieku grupas, neatkarīgi viena no otras, nonākušas pie slēdziena, ka supernovas, kas atrodas tālāk no Zemes, kustas ātrāk nekā tās, kas ir tuvāk mūsu planētai – tas nozīmē, ka Visums izplešas aizvien straujāk. BBC norāda, ka šis fenomens izskaidrojams ar pagaidām nezināmu spēku, piemēram, tumšās enerģijas, iedarbību.
Trim zinātniekiem piešķirtās prēmijas apjoms ir 10 miljoni Zviedrijas kronu jeb aptuveni 1,46 miljoni ASV dolāru. Šodien tiks paziņoti prēmijas laureāti ķīmijā, rīt – literatūrā, bet piektdien pasaule uzzinās, kam piešķirta Nobela Miera prēmija.