2011. gada Nobela prēmiju pasniegšanas nedēļa sākusies ar ļoti nepatīkamu starpgadījumu - izrādījies, ka viens no trim medicīnas un fizioloģijas prēmijas laureātiem pirms dažām dienām miris un pašlaik nav skaidrs, cik leģitīms ir lēmums par prēmijas piešķiršanu.
Vakar prēmija medicīnā un fizioloģijā tika piešķirta amerikāņu zinātniekam Brūsam Bjutleram, Luksemburgā dzimušajam Žilam Hofmanam un kanādietim Ralfam Šteinmanam par cilvēku imūnsistēmas darbības pētījumiem. Taču pāris stundu vēlāk noskaidrojās, ka R. Šteinmans 30. septembrī miris ar vēzi. Saskaņā ar prēmijas nolikumu tā netiek piešķirta pēc nāves, taču šāda situācija, kad Nobela komitejas locekļi nav zinājuši, ka kandidāts uz prēmiju ir miris, izveidojusies pirmo reizi vēsturē.
«Laureāti veikuši īstu revolūciju imūnsistēmas pētīšanā, atklājot galvenos tās aktivizēšanas principus. Pateicoties viņu darbiem, mēs uz imunitāti varam paraudzīties no cita skatpunkta, mums paveras jaunas tādu slimību kā plaušu karsonis, vēzis un citu kaišu ārstēšanas iespējas,» sacīts paziņojumā.
BBC norāda, ka cilvēku imūnsistēma dalās divās daļās – iedzimtajā un adaptīvajā. Ž. Hofmans un B. Bjutlers pētījuši tieši iedzimto imūnsistēmu, kas tiek dēvēta arī par cilvēka organisma pirmo aizsardzības līniju. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados veikto pētījumu laikā viņiem izdevies atklāt tā dēvētos Toll receptorus, kas nodrošina nekavējošu organisma reakciju uz infekcijas ielaušanos un palīdz iznīcināt svešos mikroorganismus – baktērijas. Savukārt R. Šteinmans savus pūliņus veltījis adaptīvās imūnsistēmas pētīšanai – tā tiek aktivizēta vēlāk, taču līdz galam pieveic infekciju un nodrošina organismam ilgstošu aizsardzību no slimības. Vēl 1973. gadā R. Šteinmans atklājis šūnu, kas kalpo kā tilts starp abām sistēmām un izlemj, vai infekcijas briesmas ir tik lielas, lai cilvēka organismam būtu nepieciešams aktivizēt adaptīvo imūnsistēmu.
Nobela komitejas loceklis Hanss Gustavs Lundgrēns sarunā ar AP atzinis, ka pagaidām taustāmu rezultātu šiem pētījumiem nav, taču tas ir tikai laika jautājums – farmaceiti jau pavirzījušies uz priekšu darbā pie iedarbīgāku vakcīnu izstrādāšanas. «Drīzumā varētu parādīties jaunas vakcīnas pret hepatītu, jau notiek plaši klīniskie izmēģinājumi,» uzsvēris H. G. Lundgrēns.