Kāds Francijas pilsonis organizējis savas meitas iespējamā slepkavas - Vācijas iedzīvotāja nolaupīšanu, un informējis policiju par viņa atrašanās vietu. Andrē Bamberskis savu rīcību motivējis ar to, ka Vācija atteikusies izdot Dīteru Krombahu, kurš Francijā aizmuguriski bija notiesāts uz 15 gadiem cietumā par 14 gadus vecās Kalinkas Bamberskas slepkavību 1982. gadā.
74 gadus veco Minhenes kardiologu D. Krombahu franču policisti svētdienas rītā sasietu atrada pie Francijas un Vācijas pierobežas pilsētiņas Malhūzas pilsētas tiesas nama, pēc tam, kad kāds anonīms zvanītājs bija policiju informējis par viņa atrašanās vietu. Jau nākamajā dienā apcietināts arī 75 gadus vecais A. Bamberskis, kurš savu vainu atzinis un paziņojis, ka tas viņam šķitis vienīgais veids kādā veidā panākt savas meitas slepkavas tiesāšanu. Kaut gan Francijā D Krombahs jau aizmuguriski notiesāts, viņa advokāti uzsvēruši, ka viņu klienta nolaupīšana ir bijusi nelikumīgi un uzstāj uz atbrīvošanu. Tieslietu eksperti atzinuši, ka šī ir ļoti samudžināta lieta un atturējušies izteikt prognozes par notikumu tālāko gaitu - ja atskaita to, ka A. Bamberskim draud līdz 10 gadiem ilgs cietumsods par cilvēka nolaupīšanu.
Viss sākās 1982. gadā, kad Lindauas pilsētā Vācijā (pie Konstancas ezera) pēkšņi mira 14 gadus vecā K. Bamberska, kura kopā ar māti bija ieradusies atpūsties pie sava patēva - D. Krombaha. Kardiologs atzina, ka viņš meitenei iepriekšējā vakarā izdarījis kādu injekciju, lai viņa kļūtu uzņēmīgāka pret iedegumu. Vēlāk gan viņš savu liecību mainīja, norādot, ka injicējis meitenei līdzekli pret mazasinību, vēsta AFP. Izmeklēšana šajā lietā bijusi virspusīga un, kaut gan Vācijas tiesa secinājusi, ka injekcija, iespējams, izraisījusi meitenes nāvi, D. Krombahs tā arī nav notiesāts.
A. Bamberskim gan bijušas aizdomas, ka viņa meita kritusi par seksuāla izvirtuļa upuri un 1985. gadā viņš panācis līķa ekshumāciju - tajā konstatēts, ka meitenes nāve iestājusies faktiski uzreiz pēc injekcijas. 1995. gadā pēc ilgstošas izmeklēšanas D. Krombahs, kuru Vācija Francijai tā arī neizdeva, aizmuguriski atzīts par vainīgu slepkavībā un viņam piespriests 15 gadu cietumsods. Francija arī izdevusi starptautisku šī vīrieša aresta orderi, tomēr 2001. gadā D. Krombaham izdevās panākt sev labvēlīgu spriedumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas atzina, ka viņam nav nodrošināta taisnīga tiesa un tiesības iesniegt apelāciju. 2004. gadā Francija izdeva atkārtotu aresta orderi, bet šā gada aprīlī Minhenes tiesa paziņoja, ka D. Krombaha izdošana nav iespējama, jo Vācijā veiktā izmeklēšana liecina, ka viņš neesot vainīgs noziegumā, par kuru tiek apsūdzēts.
Francijas mediji gan uzvēruši, ka nedz Vācijas, nedz Eiropas tiesas nav ņēmušas vērā virkni apstākļu. Izrādās, ka 1997. gadā D. Krombahs Vācijā atzīts par vainīgu kādas 16 gadus vecas pacientes seksuālā izmantošanā. Izrādās, ka viņš varasdarbus pastrādājis brīdī, kad bija savai upurei injicējis anestezioloģisku līdzekli. Sods par šo nodarījumu gan bijis neadekvāti mazs - tikai divi gadi nosacīta cietumsoda un ārsta licences atņemšana. 2007. gadā D. Krombahs tiesāts vēlreiz - par nelegālu ārstniecības praksi. Vai tagad viņam nāksies atbildēt arī par 1982. gadā mirušās meitenes nāvi, pagaidām nav skaidrs.